Dīķos, upēs, ezeros, grāvjos un purvos dzīvo dažādas ūdensvaboles. Vienas no interesantākajām ir airvaboles. Tās ir nelielas, vidējas vai lielas vaboles (ķermeņa garums 2 – 35 cm), kas dzīvo galvenokārt stāvošos ūdeņos. Airvaboles peld ar pakaļkāju vienlaicīgiem vēzieniem, it kā airējoties, no kā cēlies arī dzimtas nosaukums. Gan vaboles, gan to kāpuri ir plēsīgi. Lielākās sugas uzbrūk pat kurkuļiem un zivju mazuļiem. Kāpuriem garajos, slaidajos knaibļveida žokļos ir kanāls, kas atveras tuvu žokļa galam. Pa šo kanālu upura satveršanas brīdī izplūst paralizējošs šķidrums, kas veic arī iepriekšēju ārpusķermeņa gremošanu. Rezultātā kāpurs no upura izsūc jau daļēji sagremotu barību.
Zeltmalu airvabole
Dytiscus marginalis
© Aivars Petriņš
No lielajām airvabolēm visbiežāk Latvijā sastopama zeltmalu airvabole Dytiscus marginalis. Tās ķermenis ir 27 – 33 mm garš, samērā plakans, ar sašaurinātu priekšgalu un pakaļgalu. Pakaļkājas garas, plakanas, klātas gariem matiņiem. Tēviņam priekšspārni gludi, bet mātītei tie var būt arī rievoti. Arī zeltmalu airvabole ir plēsīga, bet ir noskaidrots, ka tā ilgi, pat 1 – 2 mēnešus, var iztikt bez barības. Šī vabole var nodarīt ievērojamu kaitējumu arī zivsaimniecībā. It sevišķi 2. un 3. stadijas kāpuri, jo viņi vislielākā skaitā sastopami vasaras pirmajā pusē, kad zivju, piemēram, karpu, mazuļi vēl ir mazi un viegli satverami. Kāpuri, tāpat kā pieaugušās vaboles, uzbrūk arī citiem ūdens kukaiņiem un to kāpuriem, kā arī gliemežiem, vardēm un tritoniem. Kad kāpurs ir pieaudzis tas atstāj ūdeni un uz sauszemes – augsnē – iekūņojas. Atkarībā no vides temperatūras kūniņas stadija ilgst 2 – 4 nedēļas un pat ilgāk.
Latvijā airvaboļu fauna pilnībā nav izpētīta. Domājams, ka pie mums varētu būt apmēram 120 sugas (pasaulē zināmas vairāk nekā 3200 sugas). Biežāk sastopami airētāju, airvaboļu un nirējvaboļu ģinšu pārstāvji. Jau minētā zeltmalu airvabole pieder airvaboļu (Dytiscus) ģintij. Pie šīs ģints pieder arī viena no lielākajām (ķermeņa garums 36 – 44 mm) Latvijas ūdensvabolēm – platā airvabole D. latissimus, kas sastopama ezeros un lielos dīķos.
Platā airvabole
Dytiscus latissimus
http://sef.nu/images/arter/Dytiscus_latissimus_female_s.jpg
Šī suga iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā, MK aizsargājamo sugu sarakstā. Suga iekļauta arī EP Sugu un biotopu direktīvas II pielikumā. Vabole sastopama stāvošos saldūdeņos – ezeros, zivju dīķos.
Divjoslu airvabole
Graphoderus bilineatus
http://www.entomologie.de/fotos/grapbili.htm
Arī divjoslu airvabole Graphoderus bilineatus iekļauta EP Sugu un biotopu direktīvas II pielikumā.
Sarkankāju
airvabole Deronectes latus
http://www.entomologie.de/fotos/derolatu.htm
Divjoslu airvabole Graphoderus bilineatus un arī sarkankāju airvabole Deronectes latus iekļauta MK aizsargājamo sugu sarakstā.
Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lappusi
 |
|
|
 
|
|
 
|
|
|
|
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |
