© Edgars Vimba
© Edgars Vimba
Bezdelīgactiņa ir daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs. Lapas rozetē, ar kātiem, otrādi lancetiskas vai iegareni otrādi olveidīgas. Lapu virspuse gandrīz kaila, apakšpuse vairāk vai mazāk balta, it kā miltaina. Ziednesis 5-30 cm garš, augšdaļā balti sarmains. Arī ziedu kauss un ziedkāti ar dziedzermatiņiem. Ziedi pa 5-25 čemurā, violeti vai sārti violeti, retāk balti, ar īpatnēju smaržu. Zied maijā, jūnijā. Auglis - pogaļa.
Bezdelīgactiņa pašlaik vēl sastopama gandrīz visā Latvijas teritorijā; tā vienīgi nav atrodama dažviet Latgalē un Augšzemē. Auga atradņu skaits stipri samazinājies 20. gadsimta otrajā pusē, kad meliorētas lielas mitro pļavu un zāļu purvu platības augsnes kultivēšanai. Izzūdot mitrajām, kaļķainajām pļavām un zāļu purviem, ievērojamā mērā ir samazinājusies bezdelīgactiņas izplatība.
Auga izplatības apgabals aptver Ziemeļu puslodes mēreno un subarktisko joslu. Eiropā tā galvenokārt sastopama Skandināvijā un Baltijā, arī Eiropas kalnos, Krievijā no tās rietumu robežas līdz pat Tālajiem Austrumiem. Bezdelīgactiņai aprakstītas vairākas formas. No 1558. gada bezdelīgactiņa audzēta kā dekoratīvs augs. Jau pagājušajā gadsimtā Eiropā bijuši mēģinājumu aizsargāt šo skaisto augu. Tā Vīnē no 1910. gada aizliegts pārdot bezdelīgactiņu.
Bezdelīgactiņa ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā II kategorijā un Ministru Kabineta Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Bezdelīgactiņa ierakstīta Igaunijas Sarkanajā grāmatā IV kategorijā un Lietuvas Sarkanajā grāmatā II kategorijā, kā arī Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.
Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lapu
 |
|
|
 
|
|
 
|
|
|
|
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |