Dobais cīrulītis - Corydalis cava (L.)Schweigg. et Koerte

© Brigita Laime

Dobais cīrulītis ir daudzgadīgs matuzāļu dzimtas (Fumariaceae) lakstaugs. Sakņu gumi nesimetriski, tie no apakšas vai iekšas pakāpeniski satrūd. Tādejādi vecākiem augiem izveidojas gumi ar dobumiem. Stublājs 10-30 cm garš, taisns, vienkāršs, lapas 2, ar gariem kātiem, zilganas. Lapu plātnes div- vai trīskārt dziļi dalītas. Ziedi cilindriskā ķekarā pa 10-20. Ziedu seglapas veselas, nedaudz violetas, 2-3 reizes garākas par ziedu kātiņiem, nosmaiļotas. Ziedi violeti, purpursarkani, zaļgandzelteni vai balti, ar resnu strupu piesi. Zied aprīlī, maijā. Ziedu nektāru var izmantot tikai kukaiņi ar gariem snuķīšiem - kamenes, bites, tauriņi un odu tēviņi, vienlaicīgi izdarot zieda apputeksnēšanu. Auglis - iegarena, 10-12 mm gara un 4-5 mm plata pogaļa. Dobā cīrulīša sēklas ir ar piedevu, kas satur daudz eļļas. Tāpēc skudras izplata dobā cīrulīša sēklas.

Augs sastopams reti ēnainos mežos un krūmājos. Augs Latvijas teritorijai pirmo reizi minēts 1839 Jumpravā. Zināmas atradnes Latvijas rietumu un vidus dienviddaļā. Latvijā atrodas dobā cīrulīša izplatības ziemeļu robeža.

Vispārējās izplatības apgabals aptver Eiropu, Kaukāzu, Mazāziju.

Dobais cīrulītis ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas I kategorijā un Ministru Kabineta noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 21. marta „Noteikumiem par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu vai biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu” dobais cīrulītis ieskaitīts 3. grupā un par tā iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu. Lietuvas Sarkanajā grāmatā augs ierakstīt II kategorijā. Tas ierakstīts arī Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.

Uz sākumu  Atgriezties uz iepriekšējo lapu

LDF	Ezeri	Putni	Sugu enciklopēdija	Bioloģiskā daudzveidība	Piekrastes biotopi	Malokologu biedrība	Botānikas biedrība	Sākums	Raksti mums