© Brigita Laime
Jūrmalas dedestiņa ir daudzgadīgs, 15-50, pat 70 cm garš lakstaugs ar spēcīgu, zarainu sakni un pacilu, kāpelējošu, zarainu stublāju. Lapas sastāv no 4-5 lapiņu pāriem. to galotnes strupas, pie pamata lapiņas ķīļveidīgi sašaurinātas. Ziedi ķekaros lapu žāklēs, purpursarkani, 14-22 mm gari. Auglis lineari iegarena, 4-5 cm gara un ap 7-8 mm plata pāksts ar 6-11 sēklām. Zied jūnijā, atsevišķus ziedošus eksemplārus var atrast arī vēlāk. Augam raksturīga zilgana apsarme, uz lapām veidojas plāna vaska kārtiņa. Šīs kseromorfās pazīmes kā arī dziļā sakņu sistēma ļauj tam augt sausajos kāpu smiltājos un sāļajās augsnēs.
Sastopams kāpās, vietām arī liedagā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča austrumu krastā. Visplašāk jūrmalas dedestiņa sastopama baltajās kāpās. Augu savos darbos min jau floristi 19. gs. vidū. Kā liecina pēdējā laika pētījumi, augs uzrāda tendenci savairoties un veidot jaunas augtenes.
Pasaulē jūrmalas dedestiņa ir polimorfa suga, kas sastopama gan Rietum-, gan arī Austrumeiropas jūru piekrastēs, kā arī Ziemeļamerikā un Čīlē.
Jūrmalas dedestiņa ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas II kategorijā un Ministru Kabineta Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 21. marta „Noteikumiem par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu vai biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu” jūrmalas dedestiņa ieskaitīta 3. grupā un par tās iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu. Augs ierakstīts Igaunijas Sarkanās grāmatas IV kategorijā un Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.
Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lapu
LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |