Šajā sadaļā sniegta informācija par dzīvnieku aizsardzību Latvijā, pārskatāmības labad aplūkojot dzīvnieku lielākās grupas katru atsevišķi.
Vispirms par bezmugurkaulniekiem. Bezmugurkaulnieki ir ļoti plaša dzīvnieku grupa. Pie tiem pieskaitāmi 19 dzīvnieku tipi ar 62 klasēm, kurās ir aptuveni 1 256 000 sugu. Jāņem vērā, ka katru gadu tiek aprakstītas daudzas zinātnei jaunas sugas, tāpēc minētais sugu skaits uzskatāms par visai aptuvenu. Tomēr neskatoties uz milzīgo daudzveidību daudzas sugas ir apdraudētas. Arī Latvijā, lai saglabātu daudzas sugas, ir nepieciešams veikt virkni pasākumu. Pirmais solis ir apdraudēto sugu apzināšana.
Bet vispirms nedaudz no vēstures. Lai gan netieša bezmugurkaulnieku aizsardzība Latvijā aizsākās jau 20. gadsimta sākumā, kad tika izveidotas pirmās aizsargājamās teritorijas, konkrētu sugu aizsardzība uzsākta samērā nesen. 1957. gadā ar valdības lēmumu tiek aizsargāts parka vīngliemezis Helix pomatia un ziemeļu upespērlene Margaritifera margaritifera, kā arī visas bišu dzimtas Apidae sugas, īpaši mājas bites un kamenes.
1977. gada valdības lēmumā aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu skaits jau ir ievērojami plašāks. Tā I grupā – sevišķi retie, izzūdošie dzīvnieki – iekļauts cīrulīšu dižtauriņš Parnassius mnemosyne un jau pieminētā ziemeļu upespērlene, II grupā – retie dzīvnieki un dzīvnieki ar lielu estētisku nozīmi – medicīnas dēle Hirudo medicinalis, III grupā – derīgie dzīvnieki – abas upesvēžu (Astacus astacus un A. leptodactylus) sugas, 3 skudru Formica spp. sugas, 22 kameņu Bombus spp. un visas vientuļo bišu Apidae kolonijas.
Tomēr 1980. gadā pieņemtajā un 1985. gadā izdotajā LSG bija iekļautas samērā nedaudzas bezmugurkaulnieku sugas: 0. kategorijā – 1 suga, 1. kategorijā – 10 sugas, 2. kategorijā – 1 suga un 3. kategorijā arī 1 suga, tātad kopā 13 sugas.
1987. gadā valdības lēmums attiecībā uz bezmugurkaulniekiem nosaka, ka aizsargājamas ir visas LSG ierakstītās sugas, kā arī 1977. gada lēmumā minētās derīgo dzīvnieku sugas.
Tagad jaunajā LSG izdevumā iekļautas 1 posmtārpu Annelides (medicīnas dēle), 29 gliemju Mollusca un 134 posmkāju Arthropoda sugas (no tām 128 kukaiņu Insecta sugas, 4 zirnekļu Aranei sugas, kā arī platspīļu upesvēzis Astacus fluviatilis un Pallasa sānpelde Pallasea quadrispinosa). Tātad pavisam LSG iekļautas 164 bezmugurkaulnieku sugas.
Putnu un zīdītāju aizsardzībai Latvijā ir daudz senāka vēsture. Pirmkārt jau tas attiecās uz medību objektiem. Dažādi medību ierobežojumi un sodi par nelikumīgām medībām Latvijas teritorijā pastāvēja jau kopš 14. gadsimta. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā 1927. gadā kā īpaši aizsargājams bija bebrs, bet 1931. gadā arī alnis. Savukārt 1935. gada medību likums īpašā nodaļā „Savvaļā dzīvojošo putnu un zvēru aizsardzība” sugu saglabāšanas nolūkā aizliedza medīt aļņus, bebrus, staltbriežu govis un teļus, stirnu kazas un kazlēnus, lidvāveres, melnos stārķus un dziedātājputnus – kukaiņēdājus.
Arī jau pieminētajā 1957. gada ar valdības lēmumu apstiprinātajā aizsargājamo augu un dzīvnieku sarakstā kā retas un saudzējamas putnu sugas ir iekļautas: visi gulbji, pūces, ērgļi, stārķi un trīspirkstu dzenis, bet no zīdītājiem – Sibīrijas vāvere, lidvāvere, bebrs, Sibīrijas stirna, visi sikspārņi un eži. Savukārt 1977. gada valdības lēmumā kā īpaši aizsargājamas minētas 23 zīdītāju un 47 putnu sugas, norādot, ka jāaizsargā visas Latvijā sastopamās zīdītāju un putnu sugas, izņemot vilku, jenotsuni, peļveidīgos grauzējus, žagatu, vārnu un kraukli.
1980. gadā apstiprinātajā pirmajā LSG iekļautas arī putnu un zīdītāju sugas. 1987. gada valdības lēmumā publicēts valsts aizsargājamo dzīvnieku sugu saraksts, kurā ietvertas 25 zīdītāju un 70 putnu sugas ar norādi, ka tās visas ierakstītas LSG.
Tagad iznākušajā LSG izdevumā iekļautas 24 zīdītāju un 103 putnu sugas. LSG ierakstītas arī 15 zivju, 6 abinieku un 3 rāpuļu sugas.
2000. gada 14. novembrī iznākušajos Ministru kabineta „Noteikumos par īpaši aizsargājamajām sugām un ierobežoti izmantojamajām īpaši aizsargājamām sugām” iekļautas 130 bezmugurkaulnieku, 6 abinieku, 3 rāpuļu, 96 putnu un 26 zīdītāju sugas.
Savukārt 2001. gada 30. janvārī iznākošajos Ministru kabineta „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumos” kā sugas, kurām ir izveidojami mikroliegumi, minētas 3 zīdītāju, 2 abinieku, 24 bezmugurkaulnieku, kā arī 23 putnu sugas un vēl 8 putnu sugām paredzēts mikroliegumus veidot to koloniju vietās.
Uz sākumu Uz iepriekšējo lappusi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |