Dzeltenā dzegužkurpīte - Cypripedium calceolus L.

Cypripedium calceolus
© Edgars Vimba

Dzeltenā dzegužkurpīte ir orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, ložņājošu sakneni. Stublājs 20-50 cm garš, ieapaļš, galotnē nedaudz noliekts, pie pamatnes ar brūnām lapu makstīm. Lapas 3-4, eliptiskas, nosmailotas, 10-17 cm garas un 3,5-7 cm platas. Zieds 1, retāk 2-3 vai vairāk stublāja galotnē. Apziedņa lapas 5, iesārti brūnas, galotnē nosmailotas. Zieda lūpa kurpveidīga, atstāvoša, 3-4 cm gara, īsāka par pārējām apziedņa lapām, dzeltena, iekšpusē ar sārtbrūnganu lāsmojumu. Zied maijā, jūnijā. Auglis - pogaļa.

Dzeltenās kurpītes zieda īpatnējā uzbūve nodrošina svešapputi. Kurpveidīgā zieda lūpas iekšpusē atrodas dziedzermatiņi. Tie izdala smaržīgu, eļļainu šķidrumu, kas pievilina bites. Bite, iekļuvusi ziedā, meklē no tā izeju. Vienīgā iespēja izkļūt no zieda ir, piespiežoties pie drīksnas, tur atstāt no iepriekšējā zieda atnestos ziedputekšņus - t.i. apputeksnējot ziedu. Lienot tālāk caur šauro atveri bite uz muguras savāc jaunu ziedputekšņu devu, kas tādā veidā aizceļo uz nākamo ziedu.

Sastopama reti skrajos lapu koku mežos, krūmājos, meža pļavās kaļķainās augtenēs izklaidus visā Latvijā. Nav zināmas atradnes Latvijas dienvidrietumdaļā. Augs ļoti izvēlīgs apgaismojuma ziņā. Pārmērīgs apgaismojums kavē tā attīstību. Taču auga attīstību kavē arī pārmērīgs apēnojums: šādos apstākļos dzeltenā dzegužkurpīte savu dzīvotspēju var saglabāt vairākus gadus zem zemes.

Augs kā sastopams Latvijas teritorijā minēts jau 1839. gadā. Herbārijā to pirmo reizi Latvijas teritorijā ievācis pirmais latviešu botāniķis J. Ilsters Pļaviņu apkārtnē. Dzeltenā kurpīte ir krāšņākā Latvijas savvaļas orhideja.

Dzeltenās kurpītes vispārējās izplatības apgabals aizņem Eiropu un Āzijas ziemeļdaļu, Mongoliju, Koreju, Ķīnu un Japānu.

Tas ir viens no pirmajiem augiem, kas pasaulē ņemts likuma aizsardzībā. No 1879. gada tā ir Zviedrijas aizsargājamo augu sarakstā; tā ierakstīta visu Eiropas valstu Sarkanajās grāmatās. Dzeltenā dzegužkurpīte ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas II kategorijā un Ministru Kabineta Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Tās atradņu aizsardzībai veidojami mikroliegumi. Atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 21. marta „Noteikumiem par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu vai biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu” dzeltenā dzegužkurpīte ieskaitīta 3. grupā un par tās iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu. Auga biotopus apdraud meža izstrāde, meliorācija. Augam kaitē arī daudzie puķu „mīļotāji”, kas augu izrok un pārstāda savos dārzos.

Dzeltenā dzegužkurpīte ierakstīts Igaunijas Sarkanās grāmatas IV kategorijā, bet Lietuvas Sarkanās grāmatas II kategorijā kā arī Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.

Uz sākumu  Atgriezties uz iepriekšējo lapu

 


 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «dzeguzkurpite_dzelt.shtml» veidoja E. Vimba, A. Piterāns, R. Birziņa
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2004.08.

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *