© Edgars Vimba
Parastā īve ir mūžzaļš īvju dzimtas neliels zarains koks vai krūms. Stumbrs ar sarkanīgi vai pelēki brūnu mizu, kas veciem kokiem plēkšņveidīgi nolobās. Savvaļā parastā īve sastopama kā divmāju augs, kultūrā dažreiz arī kā vienmājas. Skujas tumšzaļas, plakanas. Vīrišķie ziedi dzeltenās zvīņās pa vairākiem kātainās galviņās. Sievišķie ziedi pa vienam skuju žāklēs. Katrs sievišķais zieds ir ar vienu sēklaizmetni. Tam pie pamata attīstās gredzenveidīgs meristematisks valnītis no kura vēlāk izveidojas spilgti sarkana sēklsedze, radot maldīgu iespaidu, it kā būtu izveidojušās ogas. Parastā īve zied aprīļa beigās, maija sākumā.
Parastā īve ir Latvijā ceturtais savvaļas skuju koks. To sauc arī par platpaegli. Rudeņos ar parastās īve zaļajām sēklām ar sarkanu sēklsedzi barojas putni, tā izplatot īves sēklas. Zaļās sēklas ar sarkano sēklsedzi atgādina ogas. Taču nav pareizi parasto īvi saukt par ogu īvi, kā to dažreiz dara, jo tai kā kailsēklim nav auglenīcas un līdz ar to nav arī augļa.
Parastās īves tāpat kā Baltijas efejas izplatība saistīta ar Piejūras ģeobotānisko rajonu: tā atrasta Rucavā, Slīteres nacionālajā parkā, Engures un Ķemeru apkārtnē. arī Vidzemes jūrmalā Salacgrīvas apkārtnē. Pirmo reizi īvi kā sastopamu Kurzemē min J.Fišers 1784. gadā. Žurnālā „Die Quatember” 1829. gadā, rakstot par īvēm Slīterē minēti koki ar 6 pēdu apkārtmēru (1 pēda = 30,5 cm). 1974. gadā S. Saliņš grāmatā par Latvijas dižkokiem un retajiem kokiem minēja īvi Slīteres mežniecības 118. kvartālā ar apkārtmēru 1,7 m. Tad jau tās pat sešas pēdas sanāk.
Parastā īve ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā I kategorijā un Ministru Kabineta Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Parastās īves atradņu aizsardzībai un saglabāšanai jāveido mikroliegumi. Atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 21. marta „Noteikumiem par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu vai biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu” parastā īve ieskaitīta 2. grupā un par tās iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina četru minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
Parastā īve ierakstīta Igaunijas Sarkanajā grāmatā II kategorijā un Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.
Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lapu
LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |