© Edgars Vimba
© Edgars Vimba
Ārstniecības ķiplocene ir divgadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs. Gan vārpstveidīgā sakne, gan arī auga virszemes daļas ir ar ķiploku smaržu. smarža veidojas glikozīdam sinigrīnam sadaloties un dodot ēterisku eļļu ar īpatnējo smaržu. Stublājs stāvs, līdz 100 cm garš, vienkāršs vai nedaudz zarains. Rozetes un apakšējās lapas ar gariem kātiem, sirdsveidīgi nierveidīgas, augšējās lapas gandrīz sēdošas, trīsstūrainas, asi zobainas, gari nosmailotas. Ziedi vienkāršos vai zarainos ķekaros, balti. Zied no maija līdz jūlijam. Augļi 2-9 cm gari un 1,5-2,5 mm plati pāksteņi.
Aug skrajos, galvenokārt lapu koku mežos, krūmājos, dažkārt arī ruderālās vietās pilsētās un apdzīvotās vietās. Sastopama reti Latvijas rietum- un vidusdaļā. Kā sastopamu Baltijas teritorijā, ārstniecības ķiploceni min jau J.B.Fišers 1778. gadā.
Vispārējās izplatības apgabals aptver Eiropu, Kaukāzu, Vidusāziju, Himalajus. Ieceļojusi arī Ziemeļamerikā.
Ārstniecības ķiplocene ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas III kategorijā.
Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lapu
 |
|
|
 
|
|
 
|
|
|
|
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |