Koksngrauži jeb ūsaiņi visbiežāk ir lielas vaboles. Tām raksturīgs slaids ķermenis un gari taustekļi, kas nav tas pats kas ūsas, tāpēc nav īsti pareizi viņus saukt par ūsaiņiem. Piemēram, malkciršiem (Acanthocinus), taustekļu garums vairākkārt pārsniedz ķermeņa garumu (tēviņiem pat 4 – 5 reizes). Gandrīz visām sugām ir labi attīstīts skaņu aparāts, kas atrodas starp priekškrūšu vairogu un vairodziņu. Skaņu signālus var dzirdēt arī cilvēks. Koksngraužu kāpuri ir augēdāji. Viņi dzīvo augošu un nokaltušu koku, retāk krūmu stumbros un zaros, kā arī zem mizas. Savukārt stublājgraužiem (Agapanthia) kāpuri attīstās lakstaugu stublājos. Tādējādi daudzas sugas var uzskatīt (un savairojoties masveidā tās tādas arī ir) par bīstamiem meža vai koksnes kaitēkļiem.
Interesanti koksngrauži ir ligzdeņi jeb ligzdu koksngrauži (Rhagium). Šīs vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem mizas. Kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas. Tie iekūņojas īpašās apaļās ligzdās, kas izklātas ar koku skaidām. Šādus veidojumus bieži var novērot uz nokritušas mizas gabaliem. Bieži pie mums sastopamas 2 no 3 ligzdeņu sugām. Bieži sastopama suga ir R. mordax.
Lielais dižkoksngrauzis
Ergates faber
http://www.entomologie.de/fotos/ergafabe.htm
Lielākā pie mums sastopamā suga ir lielais dižkoksngrauzis Ergates faber (LSG 1. kategorija). Tā ir 5 cm gara brūna vabole, kuras kāpuri dzīvo vecos priežu celmos un baļķos, galvenokārt piejūras teritorijā. Kāpuru attīstība ilgst 3 – 5 gadus. Konstatēts pat gadījums, kad kāpuri sagrauzuši mežu ugunsgrēku novērošanas torni. Pieaugušie īpatņi sastopami uz celmiem, baļķiem, atmirstošu koku stumbriem un to dobumos.
Savukārt ēku koksngrauzis Hylotrupes bajulus ieviešas tikai iebūvētos sausos skuju koku baļķos, it īpaši no apaļkokiem celtās ēkās, kuras ar laiku sagrauž tik stipri, ka tās sabrūk (tādi gadījumi bijuši arī Latvijā). Par mierinājumu citu Latvijas novadu iedzīvotājiem šis koksngrauzis pārsvarā sastopams Kurzemes pusē.
Daudz koksngraužu dzīvo arī uz lapukokiem. Piemēram, uz apsēm dzīvo lielais Saperda carcharias un mazais S. populnea apšgrauzis. Savukārt melnais vītolgrauzis Lamia textor kaitē vītoliem un kārkliem.
Zaļais vītolgrauzis
Aromia moschata
© Aivars Petriņš
Novājinātu vītolu koksnēdzīvo arī zaļā vītolgrauža Aromia moschata kāpuri. Iespējams, ka šīs sugas areāls sašaurinās. Suga iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 4. kategorijā.
Koksngrauži ir viena no labāk Latvijā izpētītajām vaboļu dzimtām. Konstatētas 102 sugas (pasaulē vairāk nekā 27 000 sugu). Pavisam desmit koksngraužu sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lappusi
 |
|
|
 
|
|
 
|
|
|
|
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |