Parastā kreimule - Pinguicula vulgaris L.


© Māra Pakalne	© Edgars Vimba

Parastā kreimule ir daudzgadīgs pūsleņu dzimtas lakstaugs. Tās lapas rozetē, iegareni olveidīgas vai eliptiskas, 2,5-5 cm garas un 1-2,5 cm platas, ar gludu, ieritinājušos malu. Lapu virspusē atrodas dziedzermatiņi un sēdoši dziedzeri. Ziednesis viens vai nedaudzi, ar dziedzermatiņiem un galotnē vienu ziedu. Zieda vainags divlūpains, ar piesi, 1.5-2,2 cm garš, zili violets. Zied maijā, jūnijā. Auglis 5-6 mm gara pogaļa.

Parastā kreimules biotopi ir zāļu purvi, purvainas un kūdrainas pļavas. Auga atradņu skaits stipri samazinājies 20. gadsimta otrajā pusē, kad meliorētas lielas mitro pļavu un zāļu purvu platības augsnes kultivēšanai. Izzūdot mitrajām, kaļķainajām pļavām un zāļu purviem, ievērojamā mērā ir samazinājusies šīs sugas izplatība.

Atbilstošos biotopos parastā kreimule sastopama Latvijas rietumu un vidusdaļā apmēram līdz līnijai Vireši - Ilūkste. No šīs līnijas uz austrumiem augs nav sastopams gandrīz nemaz, izņemot pāris izolētas atradnes.

Parastajai kreimulei plašs vispārējās izplatības apgabals, kas aptver gandrīz vai visu Eiropu (ziemeļos līdz Islandei un Nordkapam), Kaukāzu, Sibīriju, Ziemeļameriku.

Parastā kreimule ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā II kategorijā un Ministru Kabineta Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu.

Augs ierakstīts Lietuvas Sarkanajā grāmatā II kategorijā un Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.

Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lapu