Dzeltenā kurpīte - Aconitum lasiostomum Reichenb.

Aconitum lasiostomum
© Edgars Vimba

Dzeltenā kurpīte ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs. Tās stublāji aug ceros, tie ir 1-1,5 m gari. Apakšējās lapas ar gariem kātiem, staraini šķeltas, augšējās sēdošas. Ziedi 2,5-3 cm gari, gaiši dzelteni, blīvos, apakšējā daļā zarainos ķekaros. Zied no jūnija līdz augustam. Dzeltenā kurpīte ir viens no skaistākajiem Latvijas savvaļas augiem. Taču jāatceras, ka tāpat kā zilā kurpīte, kuru audzē dārzos kā krāšņumaugu, tā ir indīga.

Dzeltenā kurpīte sastopama ļoti reti strautu un upju krastos baltalkšņu krūmājos Vidzemes augstienē visvairāk Aronas upes augštecē un Latgales dienviddaļā Indricas krastos. Literatūrā minētas arī dzeltenās kurpītes atradnes Priekuļos un Cēsīs, kas nav guvušas apstiprinājumu. Augu pirmo reizi Latvijā 1921. gadā atrada J. Mežsēts. Latvijā dzeltenā kurpīte kā austrumnieciska suga sasniedz sava izplatības apgabala rietumu robežu.

Tās vispārējais izplatības apgabals aptver Eiropas mežu un stepju joslu.

Ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas I kategorijā un Ministru Kabineta Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Tās atradņu aizsardzībai jāveido mikroliegumi. Atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 21. marta „Noteikumiem par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu vai biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu” dzeltenā kurpīte ieskaitīta 3. grupā un par tās iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.

Dzeltenā kurpīte ierakstīta Igaunijas Sarkanās grāmatas I kategorijā un Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.

Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lapu