© Edgars Vimba
© Edgars Vimba
© Brigita Laime
Laksis ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas (Alliaceae) lakstaugs. Tā sīpols garens, slaids, līdz 5 cm garš un 1 cm resns. Lapas 2 (reti 3), nedaudz īsākas par stublāju, lancetiskas ar 3-5 cm platu plātni, uz galotni un pamatu sašaurinātas. Stublājs 15 - 40 cm garš, trīsšķautnains vai gandrīz apaļš. Ziedi ciešā, pušķ- vai lodveidīgā čemurā, balti. auglis - pogaļa ar trim sēklām. Zied maijā, jūnijā. Augs, it sevišķi lapas ar izteiktu ķiploku smaržu, kas jūtama jau pa gabalu no lakšu audzes aizvēja pusē.
Laksis aug ēnainos, mitros mežos, galvenokārt gāršās, kur veido lielākas un mazākas audzes. Kalcifils augs. Latvijā laksis sasniedz savas izplatības apgabala austrumu robežu. Tas nav atrasts valsts ziemeļaustrumos un dienvidaustrumos, pārējos rajonos izklaidus, reti. 2001. gadā to atrada Zemgalē, Tērvetē. Tipiskas lakša audzes redzamas Slīteres nacionālajā parkā Zilo kalnu nogāzēs, kur tas aizņem simtiem kvadrātmetru platību veidojot blīvas audzes. Latvijā laksi pirmo reizi 1886. gadā ievācis G. Kizerickis Zaubes apkārtnē.
Lakša vispārējās izplatības apgabals aptver Eiropu no Skandināvijas līdz Vidusjūras piekrastei, Balkāniem un Kaukāzam.
Laksis ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā III kategorijā un Ministru Kabineta noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Lakša atradņu aizsardzībai un saglabāšanai jāveido mikroliegumi.
Laksis ierakstīts Igaunijas Sarkanajā grāmatā III kategorijā, bet Lietuvas Sarkanajā grāmatā II kategorijā, kā arī Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.
Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lapu
 |
|
|
 
|
|
 
|
|
|
|
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |