Pašreizējā likumdošana

Pašlaik to augu sugu, kuru eksistence ir apdraudēta, sarakstus un aprakstus atrodam Latvijas Sarkanajā grāmatā, kurā pašlaik (2002. gada augusts) ir ietvertas 319 augu sugas, kas izvietotas 5 kategorijās. Jaunā Latvijas Sarkanā grāmata par aizsargājamajām paparžaugu un sēklaugu sugām atrodas iespiešanā. Pašlaik Sarkanajā grāmatā ietverto aizsargājamo paparžaugu un sēklaugu saraksti pieejami speciālistiem. Tagad šis saraksts atrodams arī šajā mājas lapā. Valsts aizsardzībā ņemto augu sugu saraksti atrodami Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos.

Latvijas Sarkanajā grāmatā lietotas šādas kategorijas:

Kategorija Kategorijas raksturojums Sugu skaits
0 Izzudušās sugas - sugas, kuras nav atrastas pēdējo 50 gadu laikā, taču iespējams vēl saglabājušās atsevišķās vietās dabā, nebrīvē vai kultūrā un kurām nepieciešama īpaša valsts aizsardzība likumdošanas veidā 16
1. Izzūdošās sugas - sugas, kurām draud iznīkšana, tās ir ļoti retas, jo to skaits jau samazinājies līdz kritiskai robežai un to turpmāka eksistence nav iespējama bez sevišķu pasākumu veikšanas; tām nepieciešama īpaša valsts aizsardzība likumdošanas veidā 113
2. Sarūkošās sugas - sugas, kuru indivīdu skaits samazinās un areāls sašaurinās gadu gaitā dabisku cēloņu dēļ, cilvēka darbības rezultātā vai arī abu minēto faktoru ietekmē, tām nepieciešama indivīdu skaita izmaiņas kontrole un īpaša valsts aizsardzība likumdošanas veidā 83
3. Retās sugas - sugas, kurām nedraud iznīkšana, bet kuras sastopamas tik nelielā skaitā, vai arī pēc platības tik ierobežotās un tik specifiskās vietās, ka var ātri iznīkt, tām nepieciešama īpaša valsts aizsardzība likumdošanas veidā 89
4. Maz pazīstamas vai nepietiekami izpētītas sugas, kurām, iespējams, draud iznīkšana, bet ziņu trūkuma dēļ pagaidām nevar precīzi novērtēt šo sugu stāvokli: tām nepieciešama papildus izpēte 18

2000. gada 14. novembrī Latvijas Republikas Ministru kabinets saskaņā ar „Sugu un biotopu aizsardzības likuma” 4. panta 1. punktu pieņēma „Noteikumus par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”. Šo „Noteikumu” 1. pielikumā dots „Īpaši aizsargājamo sugu saraksts”. Pielikuma 6. sadaļā minētas 218 ziedaugu un paparžaugu sugas, tās sīkāk nedalot kategorijās pēc izplatības vai apdraudētības, kā tas ir Sarkanajā grāmatā vai arī grupās. 7. sadaļā dots aizsargājamo sūnu saraksts - 137 sugas, bet 8. sadaļā - aizsargājamo ķērpju saraksts - 56 sugas. Noteikumi un to pielikumi satur tikai aizsargājamo augu sugu sarakstus bez jebkādiem norādījumiem par to aizsardzību vai saglabāšanu.

„Noteikumu” 2. pielikuma „Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts” 4. sadaļā „Ziedaugi un paparžaugi” minētas 6 sugas: parastā purvmirte un 5 staipekņu sugas.

2000. gada 5. decembrī Ministru kabinets pieņēma „Noteikumus par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu”. Šo „Noteikumu” Pielikumā dots „Īpaši aizsargājamo biotopu veidu saraksts”.

Biotopi Biotopu skaits
Meži un krūmāji 11
Purvi 7
Pļavas 15
Stāvoši saldūdeņi 17
Tekoši saldūdeņi 17
Jūras piekraste 5
Iesāļūdeņi 7
Alas, atsegumi un kritenes 14

 

Arī šeit ir tikai saraksts bez jebkādiem norādījumiem par minēto biotopu aizsardzību un saglabāšanu.

2001. gada 30 janvārī Ministru kabinets pieņēma „Noteikumus Nr.45” „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”. Šo Noteikumu 7. pantā teikts: ”Mikroliegumu platības īpaši aizsargājamo dzīvnieku, augu, sēņu, ķērpju sugu un biotopu saglabāšanai nosaka atbilstoši šo sugu un biotopu izplatībai…”. Tālāk šo „Noteikumu” 1. pielikumā „Īpaši aizsargājamo dzīvnieku, ziedaugu, paparžaugu, sūnu, ķērpju un sēņu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi”. Šajā sarakstā minētas 146 ziedaugu un paparžaugu sugas,16 sūnu sugas un 19 ķērpju sugas.

2001. gada 13. martā Ministru kabinets pieņēma „Noteikumus Nr.117” „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu”. 1. pielikumā minētas „Pirmās grupas īpaši aizsargājamās sugas” (augu šajā grupā nav), 2. pielikumā „Otrās grupas īpaši aizsargājamās sugas” (minētas 10 ziedaugu un paparžaugu sugas) un 3. pielikumā „Trešās grupas īpaši aizsargājamās sugas”. Te minētas 53 ziedaugu un paparžaugu sugas. Jāpiezīmē, ka arī šīm grupām nav nekāda sakara un atbilstības ar Sarkanajā grāmatā lietotajām kategorijām. Atbilstoši minētajām grupām „Noteikumos” paredzēti sodi par šo objektu iznīcināšanu vai bojāšanu. Tā 5. Noteikumu pantā teikts: ”Par pirmās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (1. pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divdesmit minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu”. 6. pantā lasām: „Par otrās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (2. pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina četru minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu”. 7. pantā teikts:” Par trešās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (3. pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu. Bet 8. pantā lasām: ”Par to īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iznīcināšanu vai bojāšanu, kuri nav minēti šo noteikumu 1., 2. vai 3. pielikumā, zaudējumus atlīdzina vienas minimālās mēnešalgas apmērā par katru indivīdu, ja īpaši aizsargājamās sugas indivīds iznīcināts vai bojāts tā aizsardzībai izveidotā mikrolieguma teritorijā”. Savukārt  „Par biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu (uzaršana, apbūve, zemes transformācija, ūdensrežīma maiņa, derīgo izrakteņu ieguve, meža izciršana vai dedzināšana) zaudējumus atlīdzina vienas minimālās mēnešalgas apmērā par katriem 10 m2 iznīcinātā vai bojātā biotopa”. ( 9. pants).

Īpaši bargi ir noteikumi attiecībā par īpaši aizsargājamo sugu iznīcināšanu vai bojāšanu aizsargājamās teritorijās. Šajā sakarībā 11. pantā teikts: ”Ja šo noteikumu 1.[šajā pielikumā augu sugu nav], 2. un 3. pielikumā minētie īpaši aizsargājamo sugu indivīdi iznīcināti vai bojāti dabas rezervātā, dabas liegumā, nacionālā parkā vai biosfēras rezervāta dabas rezervāta vai dabas lieguma zonā, kā arī mikrolieguma vai īpaši aizsargājamā meža iecirkņa teritorijā, zaudējumi atlīdzināmi trīskāršā apmērā”. Pilnu aizsargājamo augu sarakstu meklējiet Ministru kabineta Noteikumos:

Jāatzīmē arī, ka Latvijā pašreiz ir 4 rezervāti, viens biosfēras rezervāts, 3 nacionālie parki, 22 dabas parki, 211 dabas liegumi, kuru teritorijās ir sastopamas daudzas aizsargājamo augu sugas. Vairāki dabas liegumi ir izveidoti kādas noteiktas augu sugas aizsardzībai. Atsevišķu īpaši aizsargājamu sugu saglabāšanai veidojami mikroliegumi. 2001. gada 30. janvārī Ministru kabinets pieņēma „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumus”. To 1. pielikumā minētas „Īpaši aizsargājamo dzīvnieku, ziedaugu, paparžaugu, sūnu, ķērpju un sēņu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi”. Šajā sarakstā minētas 146 paparžaugu un sēklaugu sugas un 16 sūnu sugas. Ja Jūs vēlaties atrast informāciju par īpaši aizsargājamo augu un biotopu sarakstiem, meklējiet to:

mājas lapās.

 Uz sākumu  Atgriezties uz iepriekšējo lapu

 


 

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Atsauksmēm un Jautājumiem
LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Raksti mums

Lappusi «likumdosana.shtml» veidoja E. Vimba, A. Piterāns, R. Birziņa
sadarbībā ar karlo@lanet.lv 2004.08.

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *