Makstenes

Makstenes - Trichoptera

Makstene - Trichoptera spp.
© Aivars Petriņš

Vairākumam makšķernieku šīs kārtas pārstāvji un jo sevišķi maksteņu kāpuri ir labi pazīstami. Makstenes ir vidēji lieli, retāk sīki vai vēl retāk lieli kukaiņi, parasti neuzkrītošā brūnā, pelēkā vai iedzeltenā krāsā. Dažām no tām, piemēram, Phrygaena grandis un Ph. striata uz brūnganajiem spārniem ir pelēcīgi plankumi. Pēc izskata tās atgādina tauriņus. Atšķirībā no tauriņiem makstenām uz spārniem ir nevis zvīņas, bet matiņi. Makstenes visumā ir vājas lidotājas un dienā gandrīz nemaz nelido, toties naktī, līdzīgi kā daudzu sugu naktstauriņi, parasti lido uz gaismu. Dienā makstenes slēpjas uz piekrastes augiem (parasti sēž ar uz leju vērstu galvu), bet izlido, kā jau minēts, vakarā. Pieaugušās makstenes barību neuzņem, sūc tikai šķidrumu (ūdeni, nektāru). Dzīvo tikai dažas dienas. Pēc pārošanās un olu izdēšanas makstenes nobeidzas. No olām izšķīlušies kāpuri dzīvo ūdenī. Makstenes dzīvo gan stāvošos, gan tekošos ūdeņos, arī avotos un pavasara lāmās. Šo kukaiņu nosaukums cēlies no raksturīgajiem kāpuru mājokļiem – makstīm, kuras tie veido no smiltīm, akmentiņiem, gliemežu čaulām, augu daļām, retāk tikai no tīmekļu dziedzeru sekrēta. Pēc raksturīgās mājiņas samērā viegli var noteikt arī makstenes sugu. Dažu sugu kāpuri veido piltuvveida ķeramtīklus, kuros straume sanes barību, galvenokārt sīkus ūdens kukaiņu kāpurus. Savukārt dažu plēsīgu sugu kāpuri neveido nekādas slēptuves. Piemēram, ģints Rhyacophila kāpuri dzīvo straujos ūdeņos zem akmeņiem. Kā jau minēts, maksteņu kāpuri pārsvarā ir plēsīgi, bet ir arī detrītēdāji un augēdāji. Savukārt no maksteņu kāpuriem pārtiek daudzu sugu zivis, piemēram, plauži, līņi, raudas, asari, ķīši. Dažas zivis, piemēram, foreles un taimiņi ķer arī pieaugušās makstenes, kad tās tikko izšķiļas.

Kārtā zināmas ~ 7000 sugas. Labi izpētīta ir arī Latvijas fauna, konstatētas 153 sugas. Biežāk sastopamas ir dīķmakstenes (Limnephilidae), dižmakstenes (Phryganeidae), plēsējmakstenes (Rhyacophilidae), pundurmakstenes (Hydroptilidae) un slaidmakstenes (Leptoceridae).

Lielā dižmakstene Semblis phalaenoides
http://www.niast.go.kr/cig/Search/II_SearchView.asp?II=492&month=6&name=%B1%BC%B6%D2%B3%AF%B5%B5%B7%A1

Divas sugas – Ladogas ziemeļmakstene Arctopsyche ladogensis un lielā dižmakstene Semblis phalaenoides – iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā (attiecīgi 1. un 4. kategorijā). Ladogas ziemeļmakstenes vienīgā atradne Baltijā ir Daugava (daļēji arī Pērses lejtece). Šeit atrodas sugas areāla dienvidu robeža. Nelielās vai vidēji lielās, lēni tekošās upēs, kā arī ūdenstilpēs ar stāvošu ūdeni sastopama lielā dižmakstene. Šī suga iekļauta arī MK aizsargājamo sugu sarakstā.

Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lappusi