© Edgars Vimba
Sibīrijas mēlziede ir kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar īsu sakneni un kuplām bārkšu saknēm. Stublājs stāvs, rievains, kails, dobs, 30-100 cm garš, parasti vienkāršs, nezarains, brūni sārts, ar nedaudzām lapām. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, ieapaļas vai trīsstūrainas, 8-12 cm garas un 7-10 cm platas ar bult- vai sirdsveidīgu pamatu. Apakšējās lapas ar gariem kātiem, augšējās ar īsu kātu, sēdošas, ar maksti. Ziedi kurvīšos, īsos kātos, vienkāršos vai saliktos ķekaros stublāja galotnē. Kurvīšu ārmalā 7-8 zeltdzelteni sievišķie mēlesziedi, kurvīšu centrā divdzimumu stobrziedi. Zied jūlijā, augustā. Auglis - ribains sēklenis.
Aug nelielās grupās kaļķainās, purvainās pļavās, krūmājos, avoksnājos. Latvijā sastopams ļoti reti. Tā atradnes zināmas tikai no Vidzemes austrumdaļas. Augu pirmo reizi Latvijā atrada 1912. gadā N. Malta pie Madonas Lisas upes krastā. 1919. gadā Zasā to atrada K.R.Kupfers, bet 1975. gadā Gaujienā Z. Eglīte. Šajās atradnēs, pārveidojot biotopu, augs iznīcināts. Saglabājusies 1976. gadā Krustkalnu rezervātā G. Ābeles atrastā atradne. Kļūdaini, neprecīzi citējot literatūru, minēta atradne Cēsīs. Latvijā augs sasniedz izplatības apgabala rietumu robežu.
Auga vispārējās izplatības apgabals aptver Austrumeiropas un Sibīrijas mērenos un dienvidu apgabalus.
Augs ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas I kategorijā un Ministru kabineta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Atrodot jaunas atradnes to aizsardzībai un saglabāšanai jāveido mikroliegumi. Atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 21. marta „Noteikumiem par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu vai biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu” Sibīrijas mēlziede ieskaitīta 3. grupā un par tās iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
Augs ierakstīts Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā, Igaunijas Sarkanās grāmatas II kategorijā un Polijas Sarkanās grāmatas I kategorijā.
Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lapu
LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |