Ordeņpūcītes - Catocalinae

Ošu jeb zilā ordeņpūcīte Catocala fraxini
© Andris Eglītis

Ordeņpūcītes jeb lentpūcītes ir lielākie pūcīšu dzimtas tauriņi. Viens no lielākajiem Latvijas naktstauriņiem ir ošu jeb zilā ordeņpūcīte Catocala fraxini. Šī tauriņa spārnu plētums var sasniegt 11 centimetrus. Tauriņš sastopams vietās, kur aug oši un apses, kas ir tauriņa kāpuru barības augi. Kāpurus var novērot arī uz citiem lapkokiem, piemēram, ozoliem un vītoliem. Pa dienu ordeņpūcītes atpūšas, sēžot uz koku stumbriem. Ar sakļautiem spārniem (košie pakaļspārni nav redzami) uz koku mizas fona viņas ir gandrīz nepamanāmas. Naktī tās var novērot lidojam uz gaismu. Ošu ordeņpūcīte iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 4. kategorijā.

  Lielā kārklu ordeņpūcīte - Catocala adultera Menetries
E.Siberia, Irkutsk, at light, 13-VIII-1993, leg. E.Berlov 
det. L.Lehmann
http://www.geocities.com/RainForest/Watershed/7316/noc05.html

Latvijā konstatētas 7 ordeņpūcīšu apakšdzimtas sugas. LSG iekļauta arī lielā kārklu ordeņpūcīte Catocala adultera.
Šī suga atrodama arī MK aizsargājamo sugu sarakstā.

Uz sākumu   Atgriezties uz iepriekšējo lappusi


 

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Atsauksmēm un Jautājumiem
LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Raksti mums

Lappusi «ordenpucites.shtml» veidoja E. Vimba, A. Piterāns, R. Birziņa
sadarbībā ar karlo@lanet.lv 2004.08.

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *