Ruiša pūķgalve - Dracocephalum ruyschiana L.

Dracocephalum ruyschiana
© Edgars Vimba

To sauc arī par zilo pūķgalvi vai ziemeļu pūķgalvi. Ruiša pūķgalve ir daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar zarainu sakneni. Stublāju nedaudz, tie stāvi, 20-65 cm gari. Stublāja lapas sēdošas, lineāri lancetiskas, līdz 6,5 cm garas un līdz 8 mm platas, ar ieritinātu malu. Ziedi mieturos stublāju galos, lapu žāklēs; veido samērā blīvu, vārpveidīgu ziedkopu. Ziedi violeti zili vai gaiši zili, retāk rožaini, līdz 2,5 cm gari. Augļi - sīki riekstiņi. Zied no jūnija līdz augustam. Bez ziedošajiem dzinumiem augam attīstās arī vairāki neziedoši stublāji. Augs pazīstams kā labs nektāraugs.

Ruiša pūķgalve aug sausos mežos uz morēnu pauguriem un osu grēdām Latvijas vidus un austrumdaļā. Latvijā augs sasniedz savas izplatības rietumu robežu. Ruiša pūķgalvi pirmo reizi Latvijas teritorijā atrada E. Lēmanis 1883. gadā Antonopolē un Numernē.

Tā vispārējā izplatība aptver Eirāzijas mērenā klimata joslu no Tālajiem Austrumiem, Ķīnas, Japānas līdz pat Austrumeiropai. Ruiša pūķgalve aug arī Rietumeiropas kalnos un Kaukāzā. Retumis augs sastopams arī Skandināvijas dienviddaļā. Uzskata, ka Ruiša pūķgalve Eiropā pārstāv Altaja floras elementu, kas varētu būt ieceļojis pēdējā apledojuma laikā.

Ruiša pūķgalve ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas II kategorijā un Ministru Kabineta Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Tā aizsardzībai jāveido mikroliegumi. Atbilstoši Ministru kabineta 2001. gada 21. marta „Noteikumiem par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu vai biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu” Ruiša pūķgalve ieskaitīta 3. grupā un par tās iznīcināšanu vai bojāšanu zaudējumus atlīdzina divu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu. Augs ierakstīts Igaunijas un Lietuvas Sarkano grāmatu III kategorijā. Tas ietverts arī Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.

Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lapu