Raibeņi ir sugām bagātākā pie mums sastopamo dienastauriņu dzimta. Tie sastopami ļoti dažādos biotopos. Īpatnēji tauriņi ir zaigraibeņi (Apatura). Šo tauriņu tēviņiem spārnus klāj ne tikai pigmentzvīņas, bet arī optiskās zvīņas, tāpēc spārniem ir zilviolets lāsojums.
Kārklu
zaigraibenis Apatura iris
http://www.vlinderstichting.nl/butterflyinfo/gallery/maier/Iris1.jpg
Apšu zaigraibenis
Apatura ilia
http://genome6.cpmc.columbia.edu/~kosterin/nymphal/ilia.jpg
Latvijā ir 2 zaigraibeņu sugas – kārklu A. iris un apšu A. ilia zaigraibenis. Abas sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā (2. kategorijā).
Apšu raibenis Limenitis
populi
© Andris Eglītis
Lielākais raibenis Latvijā (iekļauts LSG 4. kategorijā) ir apšu raibenis Limenitis populi, mātītei spārnu plētums var sasniegt 10 cm. Šos tauriņus nereti var novērot uz meža ceļiem pie lietus peļķēm, kur tie sūc ūdeni.
Savukārt izplatītākais raibeņu dzimtas pārstāvis ir nātru raibenis Aglais urticae. Šis tauriņš ir viens no pirmajiem pavasarī novērojamajiem tauriņiem. Pārziemo arī vairākas citas nātru raibenim radniecīgas sugas, piemēram, pie mums bieži sastopamais acainais raibenis Inachis io. Šie tauriņi ziemu pavada slēptuvēs – alās, zem mizas, pagrabos, cilvēka mītnēs. Nereti, ilgstoši iestājoties siltam laikam, novērojami pat ziemā. Pārziemojušie tauriņi novērojami līdz maija beigām, kad mātītes izdēj oliņas. No oliņām izšķiļas kāpuri, kas iekūņojas. Jaunie tauriņi izlido jūlijā. Diezgan agri pavasarī parādās arī mazais nātru raibenis Araschnia levana, kurš nepārziemo, bet gan agri izšķiļas no pārziemojušas kūniņas. Šī suga ievērojama ar sezonas dimorfismu: pavasara paaudzei spārni ir sarkandzelteni ar melniem plankumiem, bet vasaras paaudzei melnbrūni ar baltiem plankumiem.
Dažas sugas, piemēram, dadžu raibenis Cynthia cardui un lielais nātru raibenis jeb admirālis Vanessa atalanta no dienvidiem veic masveida pārlidojumus, tāpēc nereti novērojami lielā skaitā. Kā tagad noskaidrots abas sugas Ziemeļeiropā nekad nav konstatētas kā pārziemotājas, t.i. tās neparādās agrā pavasarī kopā ar citām ziemotājām sugām, bet konstatējamas daudz vēlāk, maija beigās, jūnijā. Noskaidrots, ka abas sugas Viduseiropā un vēl jo vairāk Ziemeļeiropā ielido no dienvidiem. Šeit augustā attīstās otrā paaudze, kuras īpatņi novērojami līdz vēlam rudenim un tad pakāpeniski tie uzsāk ceļojumu atpakaļ uz dienvidiem.
Pavisam Latvijā konstatētas 37 raibeņu sugas (pasaulē ~ 5000 sugu). Latvijas Sarkanajā grāmatā bez jau 3 minētajām sugām iekļautas arī: sausseržu raibenis Limenitis camilla, 4. kategorija, mazais Clossiana freija un lielais C. frigga purvraibeņi (abas sugas 1. kategorija) un ceļteku pļavraibenis Melitaea didyma, 3. kategorija.
Sausseržu raibenis
Limenitis camilla
http://www.schmetterling-raupe.de/art/camilla.htm
Mazais purvraibenis
Clossiana freija
http://ecoclub.nsu.ru/photos/kosterin/nymphal/freiao1.jpg
Lielais purvraibenis
Clossiana frigga
http://genome6.cpmc.columbia.edu/~kosterin/nymphal/friggao21.jpg
Ceļteku pļavraibenis
Melitaea didyma
http://home.iae.nl/users/reneq/melitaea_didyma.jpg
Desmit raibeņu sugas iekļautas MK aizsargājamo sugu sarakstā. Divas no šīm sugām (skabiozu pļavraibenis – Euphydryas aurinia un ošu pļavraibenis – E. maturna), kas nav iekļautas LSG, ir ierakstītas EP Sugu un biotopu direktīvas II pielikumā.
Skabiozu pļavraibenis
– Euphydryas aurinia
http://sef.nu/images/arter/arenpris_s.jpg
Skabiozu pļavraibenis sastopams galvenokārt mitrās pļavās izklaidus visā Latvijas teritorijā.
Ošu pļavraibenis
– Euphydryas maturna
http://www.vlinderstichting.nl/butterflyinfo/gallery/maier/PopuliMaturna.jpg
Savukārt ošu pļavraibenis sastopams galvenokārt ošu mežos vai mežos ar ošu piejaukumu.
Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lappusi
 |
|
|
 
|
|
 
|
|
|
|
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |
