Raibspārņi ir nelieli vai vidēji lieli tauriņi. Tie sastopami galvenokārt pļavās. Bieži viņi novērojami pa vienam vai vairākiem sēžot uz ziediem, piemēram, uz tīruma pēterenēm. Aktīvi saules gaismā. Raibspārņi lido lēni un it kā neveikli. Sēžot uz zieda spārnus sakļauj jumtveidā. Viņu spārni ir zilgani, ar metālisku spīdumu un sarkaniem plankumiem, kas dažkārt pāriet gareniskās joslās. Briesmu gadījumā raibspārņi izliekas beigti, pie tam izdala pilienu dzeltena šķidruma ar nepatīkamu smaku. Kāpuri dzīvo atklāti uz lakstaugiem, galvenokārt uz tauriņziežiem, bet dažu sugu kāpuri arī uz kokiem un krūmiem. Raibspārņi ir viena no sugām mazskaitliskākajām dzimtām Latvijā. Zināmas tikai 8 sugas (visā pasaulē ~ 1000 sugu). Tikai vienai sugai – skābeņu raibspārnim – spārni ir metāliski zaļi, bez sarkaniem plankumiem. Tā kāpuri, kā jau liecina nosaukums, dzīvo uz skābenēm. Visbiežāk pie mums sastopams sausseržu raibspārnis Zygaena lonicerae.
Esparsetu raibspārnis
Zygaena carniolica
http://space.tin.it/scienza/cebrizio/Zyg_1280.gif
Atsevišķās vietās Austrumlatvijā sausās nogāzēs, mežmalās un pļavās sastopamais esparsetu raibspārnis Z. carniolica iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā, kā arī MK aizsargājamo sugu sarakstā. Latvijā šai sugai ir areāla ziemeļu robeža. Kāpuri barojas ar smiltāju esparsetes lapām. Pēdējos 40 gados suga atrasta tikai Grebļukalnā.
Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lappusi
 |
|
|
 
|
|
 
|
|
|
|
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |