Sila ķirzaka Lacerta
agilis
© Aivars Petriņš
Sila ķirzakas parasti uzturas sausās, saulainās piekalnēs, izcirtumos, mežmalās, akmeņu kaudzēs, krūmājos, ceļu un dzelzceļu malās, bet to var novērot arī ūdeņu tuvumā. Kopā ar asti sila ķirzaka var sasniegt 20 cm garumu. Ļoti uzmanīgs dzīvnieks. Parasti uzturas paslēptuves tuvumā. Briesmu gadījumā var nomest asti, tā ataug no jauna. Aktīva dienā. No rīta mēdz sildīties saulē un tikai tad dodas medībās. Pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, galvenokārt kukaiņiem, arī zirnekļiem, tārpiem un gliemjiem. Ziemu pavada vasaras alā, aiztaisot to ar lapām un zemi. Sila ķirzakas sastopamas samērā bieži, tomēr to izplatība Latvijā ir nevienmērīga, tāpēc suga iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā (4. kategorijā), kā arī MK aizsargājamo sugu sarakstā.
Gludenā čūska Coronella austriaca
Gludenā čūska Latvijā sastopama reti, jo atrodas izplatības areāla ziemeļu perifērijā, tāpēc suga iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā. Gludenā čūska sastopama sausos krūmājos, smilšainās nogāzēs, laucēs un pļavās. Vairās no mitrām vietām un ūdens. Gludenā čūska pārtiek galvenokārt no ķirzakām, bet ēd arī sīkus zīdītājus, putnus un kukaiņus. Medījumu parasti nožņaudz apvijoties ap to. Briesmu brīžos izrāda agresivitāti un izdala smirdīgu šķidrumu. Gludenā čūska nav indīga.
Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lappusi
 |
|
|
 
|
|
 
|
|
|
|
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |