Sikspārņi ir vienīgā zīdītāju kārta, kuras pārstāvji pielāgojušies aktīvai lidošanai.
Līdz ar to notikušas lielas adaptīvas izmaiņas ķermeņa uzbūvē.
Sikspārņiem priekškājas pārveidojušās par spārniem. Spārnu virsmu veido lidplēve, ko balsta priekšējo ekstremitāšu augšdelms, apakšdelms un pirksti, kā arī pakaļējo ekstremitāšu augšstilbs, apakšstilbs un aste.
Priekšējo ekstremitāšu pirmā pirksta galā atrodas ass nags, ar kura palīdzību sikspārnis var pieķerties pie dažādām virsmām. Sikspārņi aktīvi ir galvenokārt naktī un krēslas stundās.
Vairākums (sīksikspārņi) lidojumā orientējas un medī galvenokārt uztverot paša radītos ultraskaņas signālus, kas atstarojas no nekustīgiem priekšmetiem vai kustīga medījuma (eholokācija).
Savukārt dižsikspārņi orientējas un medī izmantojot tikai redzi.
Latvijā sastopami tikai kukaiņēdāji sikspārņi.
Parasti viņi kukaiņus ķer gaisā, bet dažu sugu sikspārņi spēj nolasīt kukaiņus, to kāpurus, kā arī zirnekļus no koku lapām, zariem vai augsnes.
Savukārt ūdeņu naktssikspārnis Myotis daubentoni nolasa kukaiņus no ūdens virsas.
Vairošanās periodā mātītes ēku bēniņos, ārsienu un jumtu spraugās, koku dobumos un putnu būros veido t.s. aukļkolonijas.
Savukārt tēviņi dzīvo pa vienam vai veido nelielas vasaras kolonijas. Ziemā vai arī stipri pazeminoties temperatūrai ieslīgst letarģiskā miegā. Ziemo pagrabos un alās, kur samērā liels gaisa mitrums.
Ziemošana iespējama arī malkas grēdās, koku dobumos un ēkās, tomēr Latvijā šāds ziemošanas veids nav pierādīts.
No 15 Latvijā konstatētajām sikspārņu sugām pie mums ziemo 8 sugu sikspārņi, piemēram, brūnais garausainis Plecotus auritus un ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssoni.
Pārējās sugas, piemēram, Natūza sikspārnis Pipistrellus nathusii un rūsganais vakarsikspārnis Nyctalus noctula migrē uz ziemošanas vietām Rietumeiropā un Viduseiropā.
Visbiežāk pie mums sastopams ir ūdeņu naktssikspārnis Myotis daubentoni, ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssoni, Natūza sikspārnis Pipistrellus nathusii, rūsganais vakarsikspārnis Nyctalus noctula un brūnais garausainis Plecotus auritus.
Platspārnu sikspārnis Eptesicus serotinus un lielais naktssikspārnis Myotis myotis – vieni no Eiropas lielākajiem sikspārņiem – Latvijā konstatēti tikai vienu reizi rudens migrāciju laikā.
Astoņas sugas iekļautas
Latvijas Sarkanajā grāmatā:
Savukārt MK aizsargājamo sugu sarakstā iekļautas visas 15 pie mums konstatētās sugas.
3 no tām – dīķu naktssikspārnis, lielais naktssikspārnis un platausainais sikspārnis iekļauts arī EP Sugu un biotopu direktīvas II pielikumā.
Uz
sākumu Atgriezties uz
iepriekšējo
lappusi
Lappusi «siksparni.shtml» veidoja
E. Vimba, A. Piterāns, R. Birziņa
sadarbībā ar
karlo@lanet.lv
2004.08.
