Skrejvaboles

Skrejvaboles - Carabidae

Skrejvaboles dzīvo uz zemes, bet dienā tās lielākoties slēpjas augsnes spraugās, zem akmeņiem, koku kritalām, vecām lapām un tamlīdzīgās vietās. Viņas pārvietojas galvenokārt ejot vai skrienot, tikai dažu sugu īpatņi ir veikli lidotāji. Skrejvaboles apdzīvo visdažādākos biotopus – dārzus, pļavas, upmalas u.c. biotopus. Tomēr lielākās un interesantākās skrejvaboles dzīvo mežos. Vaboles un to kāpuri ir zoofāgi, tātad plēsīgi. Viņas pārtiek no citiem kukaiņiem un to kāpuriem, sliekām un gliemežiem. Dažas ģints Carabus sugas spēj ar žokļiem sadragāt sīkāku gliemežu čaulu, savukārt gliemežu skrejvabolei Cychrus caraboides ir īpaši labi pielāgojušās gliemežu ēšanai. Šai vabolei ir sīka galva ar pagarinātiem mutes orgāniem un šauras krūtis, kas atvieglo iespraukšanos spirāliskajā, dziļumā sašaurinātajā gliemeža čaulā. Tomēr starp skrejvabolēm ir arī sugas, kas pārtiek no augiem, piemēram, dīgstu skrejvabole Harpalus aeneus. Dažas sugas pāriet uz augu barību, ja ir pārāk liels sausums vai trūkst dzīvnieku barības. Piemēram, zemenāju skrejvabole, ēd zemeņu sēklas, kas atrodas uz sulīgās ogas, tādējādi to no virsas sabojājot.

Agrāk atsevišķā dzimtā izdalīja smilšvaboles (ģints Cicindela). Atšķirībā no citām skrejvabolēm viņas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus. Šīs vaboles sastopamas galvenokārt atklātās, smilšainās vietās – pludmalēs, kāpās, uz meža ceļiem, izcirtumos. Smilšvaboļu kāpuri attīstās augsnē izraktās vertikālās ejās. Latvijā konstatētas 5 smilšvaboļu sugas. Viena no krāšņākajām ir tīruma smilšvabole C. campestris, kas mīt zālainās vietās ar mālainu augsni.

Jūrmalas smilšvabole Cicindela maritima
http://www.zin.ru/animalia/Coleoptera/rus/cicind19.htm

Jūrmalas smilšvabole C. maritima iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā. Suga sastopama galvenokārt jūras piekrastes kāpu joslā, kā arī saulainās un smilšainās vietās upju krastos. Pēdējos gados populācijas blīvums samazinājies. Biotopu stāvokli negatīvi ietekmē kāpu izmīdīšana.

Lielā skrejvabole Carabus coriaceus
© Jürgen Trautner
http://www.faunistik.net/DETINVERT/COLEOPTERA/CARABIDAE/IMAGES/carabus.coriaceus_ad02m.jpg

Tomēr dižākās skrejvaboles pārstāv Carabus ģinti. Lielā skrejvabole (C. coriaceus) ir lielākā (līdz 4 cm) Latvijas skrejvabole. Šī vabole aktīva galvenokārt naktī, bet rudenī arī dienā. Pārtiek no sliekām, kukaiņiem un to kāpuriem. Dažreiz uzbrūk pat pelēm un ķirzakām. Šī un vēl 4 Carabus ģints sugas (pavisam Latvijā konstatētas 13 sugas) iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.