Spāres - Odonata

Šīs kukaiņu kārtas pārstāvji ir lieli vai vidēji lieli kukaiņi. Latvijā sastopamajām sugām ķermenis ir 2 – 8 cm garš. Savukārt spāru senči bijuši ievērojami lielāki. Tā paleozoja ēras akmeņogļu periodā pirms apmēram 250 miljoniem gadu dzīvojušā paleodiktioptera spārnu plētums sasniedza 90 centimetrus. Spāres galvenokārt uzturas ūdeņu tuvumā, tomēr spēj pārvarēt arī lielākus attālumus, tāpēc nereti lielā skaitā novērojamas mežmalās, ceļmalās u.c. Aktīvas lielākoties siltās un saulainās dienās. Gan pieaugušās spāres, gan spāru kāpuri ir plēsīgi. Pieaugušās spāres barojas ar dažādiem kukaiņiem – odiem, mušām, tauriņiem, kurus ķer lidojumā. Dažkārt starp spārēm novērojams arī kanibālisms. Spāru kāpuri pārtiek no ūdenskukaiņiem un nereti uzbrūk arī zivju mazuļiem. Savukārt tie ir zivju un ūdensputnu barība. Arī pieaugušās spāres ķer putni, piemēram, piekūni, dzeltenās cielavas un mājas strazdi. Spāres var būt arī vistās parazitējoša sūcējtārpa starpsaimnieks (tā rezultātā vistas dēj bezčaumalainas olas un var pat nobeigties).

Pasaulē zināmas ~ 5000 spāru sugas, bet Latvijā konstatētas 54 sugas. Trīspadsmit sugas iekļautas LSG, bet 15 – MK aizsargājamo sugu sarakstā. Zaļā upjuspāre Ophiogomphus cecilia un spilgtā purvuspāre Leucorrhinia pectoralis iekļautas arī EP Sugu un biotopu direktīvas II pielikumā.

Spilgtā purvuspāre Leucorrhinia pectoralis
http://www.kids-for-the-alps.net/smaragd/images/tiere/a_leucorrhinia_pectoralis_gr.jpg

 

Zaļā upjuspāre Ophiogomphus cecilia
http://natura2000.sns.dk/store-billedsider/arter-habitat/habi-guldsmed.jpg

Zaļā upjuspāre sastopama pie lēni un vidēji ātri tekošiem strautiem, kā arī pie augiem nabadzīgām upēm ar smilšaini dūņainu dibenu. Pie mums izplatīta nevienmērīgi visā teritorijā, bet nelielā skaitā. Savukārt spilgtā purvuspāre dzīvo pie stipri aizaugušiem, eitrofiem vai bedaudz distrofiem ezeriem ar niedru un grīšļu audzēm. Arī šī suga sastopama tikai vietām un nelielā skaitā.

Karaliskā dižspāre Anax imperator
http://www.ulstermuseum.org.uk/dragonflyireland/images/5630.jpg

Lielākā Latvijas spāre ir karaliskā dižspāre Anax imperator. Šī suga Latvijā pirmoreiz konstatēta 1939. gadā 4 Latgales ezeros (Dridzis, Sīvers, Cārmaņu ez., Ojatu ez.). Sastopama galvenokārt tīros, eitrofos ezeros. Pēc 1962. gada suga nav novērota. Šī suga iekļauta arī Baltkrievijas un Lietuvas Sarkanajā grāmatā.

Uz sākumu   Atgriezties uz iepriekšējo lappusi


 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «spares.shtml» veidoja E. Vimba, A. Piterāns, R. Birziņa
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2004.08.

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *