Taisnspārņi ir lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi. Pakaļkājas piemērotas lēkšanai, ar paresninātām, muskuļainām ciskām. Dažkārt priekškājas pārveidojušās par racējkājām (zemesvēzim). Mātītēm labi attīstīts dējeklis. Vairākumam taisnspārņu ir skaņas uztveroši (dzirdes jeb timpanālie) un skaņas radoši (sisināšanas) orgāni. No pasaulē sastopamajām vairāk nekā 20 000 sugām Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām – sienāžiem, circeņiem un siseņiem.
Sienāžiem raksturīgi gari taustekļi, kas nereti garāki par ķermeni. Sienāži (tikai tēviņi) sisina trinot priekšspārnu pamatnes vienu gar otru. Dzirdes orgāni atrodas uz priekškāju stilba, tātad var teikt, ka sienāži dzird ar priekškājām. Sienāži dzīvo pļavās, laukos, mitros krūmājos, dažkārt uzturas kokos. Pārtiek galvenokārt no augiem, retāk sīkiem kukaiņiem. Pasaulē zināmas ~ 3000 sienāžu sugas, Latvijā – 9 sugas. Biežāk sastopamie un arī lielākie sienāži ir pļavu dižsienāzis Decticus verrucivorus un parastais dziedātājsienāzis Tettigonia cantans.
No circeņu apakškārtas Latvijā konstatētas 2 sugas. Mājas circenis Gryllus domesticus sastopams galvenokārt lauku māju virtuvēs un maizes ceptuvēs (sinantropa suga). Aktīvs naktī. Pārtiek no miltu produktiem, dažkārt sagrauž tekstilijas, ādu un papīru. Tēviņiem skaņas orgāni atrodas priekšspārnu pamatnē. Otra suga – zemesvēzis jeb racējcircenis (arī ķirelis) Gryllotalpa gryllotalpa – arī ir naktsdzīvnieks. Dzīvo trūdvielām bagātā augsnē, kur rok ejas. Pārtiek no augu apakšzemes daļām, kā arī no sliekām, gliemjiem un kukaiņiem. Savukārt trešā suga – lauka circenis Gryllus campestris, lai arī kādreiz it kā Latvijā konstatēta, domājams, pie mums nav sastopama.
Atšķirībā no sienāžiem, siseņiem taustekļi ir īsi. Tēviņi sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārnu malu. Skaņa katrai sugai ir atšķirīga. Dzirdes orgāns atrodas uz vēdera 1. posma. Siseņi dzīvo pļavās, ganībās, sausos izcirtumos, silos. Pārtiek tikai no augiem. Latvijā atrastas 27 siseņu sugas. Rets viesis Latvijā ir daudzviet šausmas izraisošais klejotājsisenis Locusta migratoria.
Parkšķis jeb
sarkanspārnu sisenis Psophus stridulus
http://www.funet.fi/pub/sci/bio/life/insecta/orthoptera/acrididae/psophus/stridulus.jpg
Četras siseņu sugas – sarkanspārnu Bryodema tuberculatum, zilspārnu Sphingonotus coerulans un raibspārnu Oediopoda coerulescens smiltājsiseņi un parkšķis jeb sarkanspārnu sisenis Psophus stridulus ir iekļauti Latvijas Sarkanajā grāmatā. Sarkanspārnu raibspārnis, domājams, Latvijas faunā ir izzudusi suga. Pēdējoreiz suga konstatēta 20. gs. 20. – 30. gados. Sugai raksturīgie biotopi ir sausas, atklātas vietas ar viršiem un vistenēm, neapauguši vai vāji apauguši smiltāji. Līdzīgos biotopos iespējams novērot arī pārējās LSG iekļautās sugas. Visas šīs sugas, izņemot parkšķi, iekļautas arī MK aizsargājamo sugu sarakstā.
Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lappusi
