© Edgars Vimba
© Edgars Vimba
Parastā vairoglape ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs. Tās stublājs ir tievs, ložņājošs, mezglos iesakņojas un dažreiz arī zarojas. Lapas veselas, apaļas, vairogveidīgas, līdz 25 cm garos kātos. Ziedi ļoti sīki, galviņveidīgos čemuros, kuri pa 1, retāk 2 atrodas lapu žāklēs. Ziedkopu kāti vismaz divreiz īsāki par lapu kātiem. Ziedu kāti čemuros ļoti īsi. Ziedi balti vai iesārti. Zied jūlijā, augustā. Auglis eliptisks, līdz 2 mm garš dvīņkarulis.
Latvijā augs atrodams Baltijas jūras un Rīgas jūras līča rietumu piekrastes tuvumā, slapjās kūdrainās augsnēs, mežos, krūmājos, mežu klajumos, pļavās, piejūras ezeru krastos, kā arī starpkāpu ieplakās. Kā Latvijas teritorijā sastopamu augu min jau F. Būze 1848. gadā. Vecākais herbārija eksemplārs ievākts 1901. gadā starp Asariem un Kauguriem.
Auga vispārējās izplatības apgabals aptver Eiropu un Kaukāzu. Latvijā tas sasniedz izplatības austrumu robežu.
Parastā vairoglape ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas II kategorijā un Ministru Kabineta Noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Tās augteņu aizsardzībai jāveido mikroliegumi. Augs ierakstīts Igaunijas Sarkanās grāmatas III kategorijā, bet Lietuvas Sarkanās grāmatas 0. kategorijā (izzudis). Ierakstīts arī Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.
Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lapu
 |
|
|
 
|
|
 
|
|
|
|
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |