Šīs kukaiņu kārtas pārstāvji ir sīki līdz vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums 5 – 30 mm) ar trauslu, maz hitinizētu ķermeni. Vēdera galā 3 garas, pavedienveidīgas cerkas. Pieaugušie īpatņi barību neuzņem, tāpēc mutes orgāni viņiem ir reducējušies. Viendienītes dzīvo no dažām stundām līdz 10 dienām, tomēr parasti ne ilgāk par vienu dienu, no kā arī cēlies nosaukums. Viņas uzturas pie dažādiem ūdeņiem (galvenokārt tekošiem), kur siltos vakaros var novērot viņu raksturīgās vertikālās kustības. Viendienītes ceļas uz augšu un tad planē lejup. Viendienīšu kāpuri dzīvo ūdeni, kur barojas ar detrītu. Viņi ir daudzu zivju nozīmīga barība. Latvijā līdz šim konstatētas apmēram 50 viendienīšu sugas. Samērā labi Latvijā ir izpētītas lielo upju viendienītes, piemēram, Daugavā atrastas 35 sugas, Gaujā – 32, bet Ventā – 22 sugas. Mazāk izpētīta ir Latvijas ezeru fauna.
Vairogviendienīte
Prosopistoma foliaceum
http://www.invfmr.org/images/prosopgm.jpg
Vairogviendienīte Prosopistoma foliacea iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā. Pirmoreiz Latvijā šī viendienīte konstatēta 1960. gadā Daugavā pie Kokneses un Staburaga. Pēc Pļaviņu HES izveidošanas daļa atradņu gājušas bojā. 1965. gadā tika introducēta Ventā pie Kuldīgas.
Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lappusi
 |
|
|
 
|
|
 
|
|
|
|
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |