Lielā zvaigznīte - Astrantia major L.

Astrantia major
© Edgars Vimba

Lielā zvaigznīte ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, 50-70 cm garš, vienkāršs vai nedaudz zarots. apakšējās lapas gariem kātiem, lapas plātne šķelta vai dalīta 3-7 daļās. Stublāja lapas mazākas, gandrīz sēdošas. Ziedi 3,5-4,5 cm platos čemuros, ar daudziem ziediem. Čemuru ārējā malā atrodas vīrišķie ziedi, centrā daži divdzimumu ziedi. Retāk sastopami čemuri ar vīrišķajiem ziediem. Ziedi bālgani vai sārti. Naktī un lietū čemuru kāti noliecas uz leju tādejādi aizsargājot ziedu nektāru un putekšņus. Augs zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim, bet galvenokārt no jūnija līdz augustam. Auglis - iegarens dvīņkarulis.

Lielā zvaigznīte kā savvaļas augs Latvijā sastopama tikai Dobeles rajona dienviddaļā Tērvetes, Sniķeres, Bukaišu un Augstkalnes apkārtnē kur tā galvenokārt aug upju krastos alksnājos un vietām arī attālāk no upēm lapu koku un jauktu mežu nogabalos. Latvijā augu pirmo reizi ievācis 1912. gadā Bukaišu apkārtnē Zeidenbergs.

Lielā zvaigznīte audzēta parkos un dārzos un daudzās vietās pārgājusi savvaļā (Vestiena, Ēdole, Jaunbebri u.c.).

Lielās zvaigznītes vispārējās izplatības apgabals aptver Eiropu. Latvijā augs sasniedz sava izplatības apgabala ziemeļu robežu.

Lielā zvaigznīte ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā II kategorijā un Ministru Kabineta noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Ošu meži ar lielo zvaigznīti ierakstīti Ministru kabineta 2000. gada 5. decembrī pieņemtajā „Īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstā”.

Lielā zvaigznīte ierakstīta Lietuvas Sarkanajā grāmatā III kategorijā un Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā.

Uz sākumu Atgriezties uz iepriekšējo lapu