© VSIA "Latvijas
Vēstnesis", 2005 - 2009 16.03.2000.
likums "Sugu un biotopu aizsardzības likums" ("LV", 121/122
(2032/2033), 05.04.2000.) [spēkā ar 19.04.2000.] ar grozījumiem:
01.07.2009
redakcija
Saeima ir pieņēmusi un
Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Sugu un biotopu aizsardzības
likums
1.pants. Likumā
lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1)
biotopi — dabiskas vai daļēji dabiskas izcelsmes
sauszemes vai ūdens teritorijas, ko raksturo noteiktas ģeogrāfiskas,
abiotiskas un biotiskas pazīmes;
2)
dzīvotne — noteiktu specifisku abiotisku un biotisku
faktoru kopums teritorijā, kurā suga eksistē ikvienā tās bioloģiskā
cikla posmā;
2
1)
indivīds — dzīvs dzīvnieks, kā arī nedzīvs
dzīvnieks, augs, ķērpis vai tā daļa, vai izstrādājums, kura
pavaddokumentā, marķējumā, uz iepakojuma vai etiķetes norādīts, ka tas
satur auga, ķērpja vai nedzīva dzīvnieka daļu;
3)
mikroliegums — teritorija, ko nosaka, lai nodrošinātu
īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši
aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas
teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina;
4)
populācija — vienas sugas indivīdu grupa, kas apdzīvo
noteiktu teritoriju vai biotopu;
5)
sugas — savvaļas dzīvnieku, putnu, augu, sēņu un ķērpju
sugas (arī pasugas) to zinātniskajā nozīmē;
6)
sugu introdukcija — Latvijas dabai neraksturīgu sugu
ieviešana;
7)
sugu reintrodukcija — agrāk izzudušu sugu populāciju
atjaunošana.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
07.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2009.)
2.pants. Likuma mērķi
Likuma mērķi ir šādi:
1) nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot faunu, floru un
biotopus;
2) regulēt sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību;
3) veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu atbilstoši
ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī
kultūrvēsturiskajām tradīcijām;
4) regulēt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas kārtību;
5) nodrošināt nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai skaitliski
uzturētu savvaļā dzīvojošo savvaļas putnu (turpmāk — putni) sugu
populācijas atbilstoši ekoloģijas, zinātnes, kultūras prasībām un ņemot
vērā saimnieciskās un rekreatīvās prasības vai lai tuvinātu šo sugu
populācijas minētajam līmenim.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
3.pants. Likuma
darbības joma
Likums regulē jautājumus, kas saistīti ar:
1) augu, sēņu un ķērpju sugām, to dzīvotnēm, šo sugu indivīdiem
visās to attīstības stadijās, kā arī sugu indivīdu atpazīstamajām
daļām;
2) dzīvnieku sugām, to dzīvotnēm, šo sugu indivīdiem visās to
attīstības stadijās, putnu olām un ligzdām, kā arī beigtajiem
indivīdiem vai to daļām;
3) īpaši aizsargājamiem biotopiem;
4) starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu
sugu īpatņiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
4.pants. Ministru
kabineta kompetence
Ministru kabinets nosaka:
1) īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu
sarakstus;
2) īpaši aizsargājamo biotopu sarakstus;
3) zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu
iznīcināšanu vai bojāšanu;
4) mikroliegumu izveidošanas kārtību un to aizsardzības un
apsaimniekošanas noteikumus;
5) šajā likumā noteikto atļauju izsniegšanas kārtību;
6) kārtību, kādā zemes lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri,
kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu
dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem;
7) Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu
sarakstu;
8) valsts nodevas apmēru par 1973.gada Vašingtonas konvencijā par
starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu
sugām noteiktās atļaujas (turpmāk —
CITES atļauja) un
sertifikāta (turpmāk —
CITES sertifikāts) izsniegšanu, kā arī
nodevas maksāšanas kārtību un atvieglojumus;
9) to putnu sugu sarakstu, kurām piemēro īpašus dzīvotņu
aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu sugu izdzīvošanu un vairošanos
izplatības areālā;
10) to putnu sugu sarakstu, uz kurām neattiecas šā likuma 11.panta
5.punktā minētais aizliegums, ja saņemta medību vai dabas aizsardzības
normatīvajā aktā noteiktā atļauja;
11) to putnu sugu sarakstu, uz kurām neattiecas šā likuma 11.panta
5.punktā minētais aizliegums, ja saņemta Eiropas Komisijas un Dabas
aizsardzības pārvaldes atļauja;
12) starptautiskās tirdzniecības apdraudēto sugu īpatņu
uzglabāšanas, reģistrācijas, turēšanas nebrīvē, marķēšanas, sertifikātu
izsniegšanas un tirdzniecības kārtību;
13) valsts nodevas apmēru par starptautiskās tirdzniecības
apdraudēta savvaļas dzīvnieka reģistrēšanu, kā arī šīs nodevas
maksāšanas kārtību un atvieglojumus;
14) kārtību, kādā izveido un uztur datu reģistru, kurā reģistrē
starptautiskās tirdzniecības apdraudētos savvaļas dzīvniekus, to
īpašniekus un turētājus, kā arī starptautiskās tirdzniecības apdraudēto
augu audzētājus;
15) to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām
nepieciešama aizsardzība;
16) to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu indivīdu
sarakstu, kuru ieguvei savvaļā var piemērot ierobežotas izmantošanas
nosacījumus;
17) ekspertu sertificēšanas kārtību un kārtību, kādā izsniedz un
reģistrē sertifikātu, pagarina tā termiņu un anulē to, kā arī
sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību.
(Ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005., 26.10.2006. un 07.05.2009.
likumu, kas stājas spēkā 10.06.2009. 13. un 14.punkts stājas spēkā
01.04.2010. Sk. Pārejas noteikumus.)
5.pants. Vides
ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu kompetence
Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes saskaņā ar šo likumu:
1) nodrošina īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības
uzraudzību;
2) organizē nepieciešamo pasākumu veikšanu īpaši aizsargājamo sugu
populāciju uzturēšanai un, ja nepieciešams, nodrošina biotopu
izveidošanu;
3) nolūkā nodrošināt sugu un biotopu labvēlīgu aizsardzību,
pamatojoties uz monitoringa rezultātiem, nodrošina pasākumu veikšanu
visu sugu un biotopu, īpaši prioritāro dabisko biotopu veidu un
prioritāro sugu daudzveidības un teritorijas saglabāšanai, uzturēšanai,
atjaunošanai, iznīcināto biotopu atjaunošanai un sugu aizsardzībai;
4) nosaka īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības plānu
izstrādes kārtību un sekmē šo plānu ieviešanu;
5) var ierosināt ierobežot, apturēt vai aizliegt sugu un biotopu
izmantošanu, ja tā var apdraudēt populāciju un biotopu eksistenci;
6) izsniedz šajā likumā noteiktās atļaujas, kā arī anulē tās, ja
attiecīgās darbības apdraud vietējo savvaļas sugu un biotopu stāvokli;
7) sagatavo šā likuma 16.pantā minēto ziņojumu un publicē to laikrakstā
"Latvijas Vēstnesis";
8) nodrošina īpaši aizsargājamo sugu un biotopu monitoringu un veic
īpaši aizsargājamo sugu indivīdu nejaušas sagūstīšanas vai
nogalināšanas gadījumu uzskaiti;
9) nosaka mikroliegumus (izņemot meža zemes un īpaši aizsargājamo zivju
sugu nārsta vietas);
10) nosaka mikroliegumus likumos noteiktajos dabas rezervātos un
nacionālajos parkos;
10
1) nodrošina ziņojumu sagatavošanu atbilstoši Eiropas
Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu,
savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Padomes 1979.gada
2.aprīļa direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību prasībām
un noteiktajos termiņos;
11) nodrošina ziņojumu iesniegšanu Eiropas Komisijai;
12) izsniedz
CITES atļaujas un
CITES sertifikātus. Par
CITES
atļauju un
CITES sertifikātu maksājama valsts nodeva;
13) nodrošina īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ierīkošanu sugu
un biotopu saglabāšanai, uzturēšanai un atjaunošanai saskaņā ar likumu
"Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām";
14) nodrošina putnu sugu dzīvotņu uzturēšanu un pārzināšanu aizsargātās
zonās un ārpus tām saskaņā ar ekoloģijas prasībām;
15) nodrošina starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas
dzīvnieku, to īpašnieku un turētāju, kā arī starptautiskās
tirdzniecības apdraudēto augu audzētāju reģistrāciju;
16) var noteikt to īpaši aizsargājamās dabas teritorijās esošu
īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu sarakstu, kuru
dzīvotņu vai atrašanās vietu atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai;
17) veic dabisko dzīvotņu un sugu, īpaši prioritāro dabisko dzīvotņu
veidu un prioritāro sugu aizsardzības statusa uzraudzību;
18) veicina izglītošanu un informācijas pieejamību par
nepieciešamību aizsargāt savvaļas faunu un floru, saglabāt biotopus,
sugas un to dzīvotnes.
(Ar grozījumiem,
kas izdarīti ar 15.09.2005., 26.10.2006. un 07.05.2009. likumu, kas
stājas spēkā 10.06.2009. 15.punkts stājas spēkā 01.04.2010. Sk. Pārejas
noteikumus.)
6.pants. Citu valsts
institūciju kompetence
(1) Izglītības un zinātnes ministrija veicina šā likuma īstenošanai
nepieciešamos pētījumus un zinātnisko darbu izstrādi.
(2) Valsts meža dienests nosaka mikroliegumus meža zemēs (izņemot
meža zemes, kas atrodas šā likuma 5.panta 10.punktā minētajās
teritorijās) un nodrošina to uzraudzību saskaņā ar meža apsaimniekošanu
un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(3) Latvijas Zivju resursu aģentūra nosaka mikroliegumus īpaši
aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
07.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2009.)
6.1 pants.
Sertificēti eksperti sugu un biotopu aizsardzības jomā
Sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinums
nepieciešams, lai izveidotu mikroliegumus un izstrādātu īpaši
aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānu, kā arī citos
normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.
(07.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas
spēkā 10.06.2009. Pants stājas spēkā 01.01.2010. Sk. Pārejas
noteikumus.)
7.pants. Sugu un
biotopu labvēlīgas aizsardzības statuss
(1) Sugu un biotopu aizsardzība ir populāciju un biotopu
saglabāšanai vai atjaunošanai optimālā stāvoklī nepieciešamais pasākumu
kopums.
(2) Sugas aizsardzības uzdevums ir nodrošināt apstākļus, kas
labvēlīgi ietekmē sugu un veicina optimālu tās populāciju izplatību un
īpatņu skaitu populācijās. Sugas aizsardzība tiek uzskatīta par
labvēlīgu, ja tās:
1) populācijas dinamikas dati rāda, ka suga ilgstoši nodrošina savu
eksistenci kā raksturīgā biotopa dzīvotspējīga sastāvdaļa;
2) dabiskais izplatības areāls nesamazinās un nav paredzams, ka tas
samazināsies tuvākajā nākotnē;
3) dzīvotņu izmēri ir pietiekami lieli un, iespējams, tādi
saglabāsies, lai ilgstoši nodrošinātu optimālu īpatņu skaitu
populācijās.
(3) Biotopa aizsardzības uzdevums ir nodrošināt tādu faktoru
kopumu, kas labvēlīgi ietekmē biotopu un tam raksturīgās sugas un
veicina biotopa dabisko izplatību, struktūru un funkcijas, kā arī tam
raksturīgo sugu izdzīvošanu ilgā laikposmā. Biotopa aizsardzība tiek
uzskatīta par labvēlīgu, ja:
1) tā dabiskais izplatības areāls un platības, kur tas atrodams, ir
stabilas vai paplašinās;
2) tam ir raksturīgā struktūra un funkcijas, kas nepieciešamas
biotopa ilgstošai eksistencei, un paredzams, ka tās pastāvēs tuvākajā
nākotnē;
3) ir nodrošināta labvēlīga tam raksturīgo sugu aizsardzība.
(4) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos
aizsardzības prioritāte tiek nodrošināta tai sugai vai biotopam, kura
aizsardzībai attiecīgā teritorija vai mikroliegums ir izveidots.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)
7.1 pants.
Pasākumi labvēlīga sugu un biotopu aizsardzības statusa nodrošināšanai
(1) Lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības statusu tiem savvaļas
faunas un floras sugu indivīdiem, kurus izmanto vai iegūst savvaļā,
attiecīgā kompetentā valsts iestāde vai pašvaldība, pamatojoties uz
monitoringa un pētījumu rezultātiem, lemj par šādu pasākumu noteikšanu:
1) pagaidu vai vietēja rakstura aizliegumu iegūt savvaļas indivīdus un
izmantot konkrētas populācijas attiecīgajā teritorijā;
2) nosacījumiem attiecībā uz indivīdu ieguves laikposmiem, kā arī
ieguves paņēmieniem;
3) populāciju aizsardzībai piemērotiem medību un zvejas noteikumiem;
4) licenču vai kvotu sistēmas izveidošanu īpatņu ieguvē;
5) noteikumiem par indivīdu pirkšanu, pārdošanu, piedāvāšanu
pārdošanai, turēšanu pārdošanai vai transportēšanu pārdošanai;
6) dzīvnieku sugu pavairošanu nebrīvē, kā arī augu sugu mākslīgu
pavairošanu stingri kontrolētos apstākļos, lai mazinātu indivīdu ieguvi
savvaļā;
7) citiem nepieciešamiem pasākumiem.
(2) Dabas aizsardzības pārvalde apkopo informāciju par šā panta
pirmajā daļā minētajiem piemērotajiem pasākumiem un izvērtē to ietekmi
uz labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanu sugām un biotopiem.
(07.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas
spēkā 10.06.2009.)
8.pants. Īpaši
aizsargājamo sugu, biotopu un migrējošo putnu sugu aizsardzība
(1) Īpaši aizsargājamo sugu un biotopu sarakstos tiek iekļautas
apdraudētas, izzūdošas vai retas sugas un biotopi vai sugas, kuras
apdzīvo specifiskus biotopus. Īpaši aizsargājamās sugas un biotopi
atrodas īpašā valsts aizsardzībā.
(2) Īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības
nodrošināšanai to dzīvotnēs var noteikt mikroliegumus atbilstoši
mikroliegumu izveidošanas kārtībai.
(3) Institūcija, kas ir atbildīga par mikroliegumu noteikšanu
saskaņā ar mikroliegumu aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumiem,
par mikroliegumu noteikšanu informē zemes īpašniekus un pastāvīgos
lietotājus.
(4) Šā likuma normas attiecināmas arī uz sastopamajām migrējošo
putnu sugām, kuras nav ietvertas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos.
(5) Informācija par šā likuma 5.panta 16.punktā minētajā sarakstā
iekļauto īpaši aizsargājamās dabas teritorijās esošo īpaši aizsargājamo
sugu dzīvotnēm un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietām uzskatāma
par ierobežotas pieejamības informāciju. Ierobežotas pieejamības
informācijas statuss tiek noteikts uz laiku, kamēr īpaši aizsargājamā
suga vai īpaši aizsargājamais biotops iekļauts minētajā sarakstā, un šī
informācija ir pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
15.09.2005. un 07.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2009.)
8.1 pants.
Putnu sugu aizsardzība
(1) Lai nodrošinātu šā likuma 4.panta 9.punktā minēto putnu sugu
aizsardzības pasākumu veikšanu, novērtē:
1) kurām sugām draud izzušana;
2) kuras sugas ir jutīgas pret izmaiņām savās dzīvotnēs;
3) kuras sugas savas skaitliski mazās populācijas vai ierobežotās
vietējās izplatības dēļ uzskatāmas par retām sugām;
4) citas sugas, kuras īpaši jāsaudzē to dzīvotņu īpatnību dēļ.
(2) Veicot putnu sugu novērtējumu, ņem vērā populācijas attīstības
tendences un svārstības. Putnu sugām, kurām veic īpašus dzīvotņu
aizsardzības pasākumus, izveido īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām". Putnu
sugu aizsardzībai nosaka putnu skaitam lieluma ziņā vispiemērotākās
teritorijas, ņemot vērā aizsardzības prasības jūras un sauszemes
teritorijā.
(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas
spēkā 01.01.2007.)
9.pants. Zemes
īpašnieku un pastāvīgo lietotāju pienākumi
Zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir pienākums:
1) veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu;
2) ziņot Valsts vides dienesta attiecīgajai reģionālajai vides
pārvaldei (turpmāk — reģionālā vides pārvalde) par īpaši aizsargājamo
sugu un biotopu izmaiņām un faktoriem, kas pasliktina to stāvokli, kā
arī par aizsardzības prasību neievērošanu;
3) neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un
kontroli;
4) nodrošināt migrējošiem dzīvniekiem (arī putnu sugām, kas nav
iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos) netraucētu atpūtu un
barošanos migrācijas sezonas laikā, ieviest saudzīgas ekoloģiskās
metodes, lai novērstu dzīvnieku nodarītos postījumus.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)
10.pants. Zemes
īpašnieku un pastāvīgo lietotāju tiesības uz kompensāciju
(1) Zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir tiesības
saņemt no Latvijas vides aizsardzības fonda līdzekļiem kompensāciju par
īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku
nodarītajiem būtiskiem postījumiem.
(2) Zemes īpašniekiem ir tiesības uz normatīvajos aktos noteikto
kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos.
(3) Zemes īpašnieks var saņemt kompensāciju tikai tādā apmērā, kādā
to nesedz viņam jau piešķirtie citi valsts, pašvaldības vai Eiropas
Savienības maksājumi, kas tieši vai netieši paredzēti par tiem pašiem
saimnieciskās darbības ierobežojumiem vai īpaši aizsargājamo nemedījamo
sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem,
par kuriem normatīvajos aktos paredzēta kompensācija.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)
11.pants. Aizliegtās
darbības ar īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekiem, to skaitā putniem
Attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekiem, to skaitā putniem,
visās to attīstības stadijās ir aizliegtas šādas darbības:
1) jebkura mērķtiecīga ķeršana vai nogalināšana;
2) apzināta traucēšana (īpaši vairošanās, mazuļu augšanas,
spalvmešanas, ziemas guļas un migrācijas laikā) un dzīvotņu postīšana;
3) apzināta putnu ligzdu un olu iznīcināšana vai bojāšana, ligzdu
pārvietošana, putnu olu lasīšana un iegūšana arī tad, ja tās ir tukšas;
4) vairošanās vietu iznīcināšana vai bojāšana;
5) turēšana nebrīvē, transportēšana, dāvināšana, pārdošana vai
mainīšana, piedāvāšana vai turēšana pārdošanai vai apmaiņai (minētās
darbības aizliegtas arī ar beigtiem putniem, kā arī ar jebkurām viegli
atpazīstamām šo putnu daļām vai izstrādājumiem no tiem);
6) putnu dzīvotņu piesārņošana, kaitējuma nodarīšana tām vai citāda
putnu traucēšana.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
12.pants. Aizliegtās
darbības ar īpaši aizsargājamo sugu augiem, sēnēm un ķērpjiem
Attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu augiem, sēnēm un ķērpjiem vai
to daļām visās attīstības stadijās ir aizliegtas šādas darbības:
1) lasīšana, noplūkšana un izrakšana, kā arī dzīvotņu postīšana;
2) savvaļā ievāktu augu audzēšana, kolekcionēšana, transportēšana,
dāvināšana, pārdošana vai mainīšana, kā arī piedāvāšana pārdošanai vai
apmaiņai.
13.pants. Īpaši
aizsargājamo sugu indivīdu iegūšana
Iegūstot īpaši aizsargājamās sugas indivīdus, jānodrošina labvēlīga
šīs sugas aizsardzība un jāievēro šajā likumā noteiktie iegūšanas
noteikumi. Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai nepieciešama ikreizēja
atļauja.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)
13.1
pants. Atļauja putnu turēšanai nebrīvē, transportēšanai, dāvināšanai,
pārdošanai, mainīšanai vai turēšanai pārdošanai vai apmaiņai
(1) Pirms izsniegt atļauju šā likuma 4.panta 11.punktā minēto putnu
sugu turēšanai nebrīvē, transportēšanai, dāvināšanai, pārdošanai,
mainīšanai vai turēšanai pārdošanai vai apmaiņai, Dabas aizsardzības
pārvalde konsultējas ar Eiropas Komisiju, lai noskaidrotu, vai
tirdzniecība ar attiecīgās sugas īpatņiem var apdraudēt šo sugu
populācijas lielumu, ģeogrāfisko izplatību vai vairošanās spēju Eiropas
Kopienas teritorijā.
(2) Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz pēc Eiropas
Komisijas ieteikuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina
atļaujas izsniegšanas nosacījumu ievērošanu.
(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas
spēkā 01.01.2007.)
14.pants. Īpaši
aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanas vai traucēšanas noteikumi
Īpaši aizsargājamo sugu indivīdus atļauts iegūt vai traucēt
izņēmuma gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē
attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai to dabiskajā izplatības
areālā, šādos nolūkos:
1) savvaļas faunas un floras aizsardzības un biotopu saglabāšanas
interesēs;
2) lai novērstu nopietnu kaitējumu it īpaši labībai, mājlopiem, mežiem,
zivsaimniecībai un ūdeņiem un citiem īpašuma veidiem;
3) sabiedrības veselības un drošības interesēs;
4) zinātniskās pētniecības un izglītojošos nolūkos (to skaitā muzeju
vajadzībām).
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
07.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2009.)
14.1
pants. Putnu sugu indivīdu iegūšanas vai traucēšanas noteikumi
(1) Putnu sugu indivīdus atļauts iegūt vai traucēt izņēmuma
gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo
populāciju labvēlīgai aizsardzībai, šādos nolūkos:
1) sabiedrības veselības aizsardzības un drošības interesēs;
2) lidojumu drošības interesēs;
3) lai nepieļautu nopietnu kaitējumu kultūraugiem, lauksaimniecības
dzīvniekiem, mežiem, zvejniecībai un ūdeņiem;
4) lai aizsargātu floru un faunu;
5) pētniecībai un mācībām, veicot populācijas atjaunošanu, sugu
reintrodukciju un šim nolūkam nepieciešamo pavairošanu;
6) lai stingri kontrolētos apstākļos un izlases veidā atļautu
nelielā skaitā sagūstīt, turēt vai citādi saprātīgi izmantot dažus
putnus.
(2) Persona, kura lūdz piemērot izņēmumu šā panta pirmajā daļā
minētajos gadījumos, iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei informāciju,
kurā norāda:
1) sugu, uz kuru attiecas izņēmums;
2) līdzekļus, pasākumus vai paņēmienus, ar kādiem plānots sagūstīt vai
nonāvēt putnus;
3) laiku un vietu vai citus apstākļus, kādos nepieciešams piemērot
izņēmumu.
(3) Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot šā panta pirmajā daļā
minētā izņēmuma piemērošanu, lemj par:
1) tā piemērošanu sugai, uz kuru attiecas izņēmums;
2) līdzekļiem, pasākumiem vai paņēmieniem, ar kādiem atļauts
sagūstīt vai nonāvēt putnus, kā arī ar kādiem ierobežojumiem tos
atļauts izmantot;
3) laiku un vietu, kā arī citiem apstākļiem un nosacījumiem, kādos
piemērojams izņēmums;
4) nepieciešamajiem uzraudzības pasākumiem.
(4) Dabas aizsardzības pārvalde apkopo informāciju par
piemērotajiem izņēmumu gadījumiem, kā arī uzrauga nosacījumu ievērošanu
katrā izņēmuma gadījumā.
(26.10.2006. likuma redakcijā ar
grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.2009. likumu, kas stājas spēkā
10.06.2009.)
15.pants. Ierobežoti
izmantojamās īpaši aizsargājamās sugas
Attiecībā uz ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu
indivīdiem piemērojamas visas šajā likumā noteiktās normas, izņemot
13., 14., 22. un 23.pantā minētos nosacījumus. Ierobežoti izmantojamo
īpaši aizsargājamo sugu indivīdus ir atļauts iegūt limitētos apmēros
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja tas nekaitē attiecīgo sugu
populācijas saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā tās dabiskajā
izplatības areālā. Ierobežota izmantošana ir atļauta, ja tā atbilst
attiecīgo putnu sugu resursu racionālas izmantošanas un ekoloģiskā
līdzsvara regulēšanas principiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
15.09.2005. un 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)
16.pants. Sabiedrības
informēšana par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanu
(1) Ne retāk kā reizi divos gados Dabas aizsardzības pārvalde
sagatavo sabiedrībai pieejamu ziņojumu par īpaši aizsargājamo sugu
indivīdu iegūšanu.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā ziņojumā ietverama šāda informācija:
1) sugas, uz kurām attiecas izņēmums, un šā izņēmuma iemesli;
2) riska novērtējums, kā arī norāde uz piedāvātajām un noraidītajām
alternatīvām, izmantotie zinātniskie dati;
3) līdzekļi, ierīces vai paņēmieni, ar kuriem tika veikta dzīvnieku vai
putnu atbaidīšana, sagūstīšana vai nogalināšana;
4) izņēmuma piemērošanas vieta un laiks;
5) institūcija, kas ir pilnvarota paziņot un pārbaudīt, kā tiek
ievēroti noteikumi, un izlemt, kādus līdzekļus, ierīces vai paņēmienus
drīkst izmantot, cik lielā apmērā un kādas institūcijas to drīkst
darīt, un kuras personas veic šo uzdevumu;
6) veiktie uzraudzības pasākumi un to rezultāti.
(3) Dabas aizsardzības pārvalde ievieto šā panta pirmajā daļā
minēto ziņojumu savā mājaslapā internetā un nodrošina tā pieejamību
sabiedrībai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)
17.pants. Sugu un
biotopu aizsardzības plāni
Ja kādai sugai vai biotopam ir nepieciešami īpaši aizsardzības
pasākumi, attiecīgās sugas vai biotopa aizsardzību nodrošina saskaņā ar
aizsardzības plānu. Sugu un biotopu aizsardzības plānus apstiprina par
vides aizsardzību atbildīgais ministrs.
18.pants. Sugu
introdukcijas noteikumi
(1) Aizliegta Latvijas dabai neraksturīgu sugu introdukcija un
izlaišana dabā.
(2) Lai apmierinātu neatliekamas ekonomiskās vai sociālās
vajadzības, sugu introdukcija ir pieļaujama tikai ar atļauju, kuru
izsniedz pēc tam, kad veikts ietekmes uz vidi novērtējums.
(3) Introdukcijas iniciators veic introducēto populāciju
monitoringu un introdukcijas ekoloģisko efektu pētījumus un reizi divos
gados monitoringa pētījumu rezultātus iesniedz Dabas aizsardzības
pārvaldei.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)
19.pants. Sugu
reintrodukcijas nosacījumi
Ja sugas reintrodukcija ir nepieciešama sugas saglabāšanai vai
atjaunošanai, reintrodukciju var veikt, saņemot ikreizēju Dabas
aizsardzības pārvaldes izdotu atļauju, kuras pamatā ir attiecīgās
nozares institūcijas eksperta atzinums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)
20.pants. Sugu
reintrodukcijas noteikumi
Sugu reintrodukcija ir atļauta, ja:
1) tiek saglabāta donorpopulācijas struktūra un pašatjaunošanās spēja;
2) izraudzītās teritorijas (reģiona) ekoloģiskā atbilstība
reintrodukcijai ir zinātniski pamatota un atjaunojamai populācijai tiks
nodrošināts aizsardzības režīms;
3) reintrodukcijai ir izraudzītas ekoloģiski un ģenētiski
visradnieciskākās populācijas;
4) reintrodukcijas iniciators veic reintroducēto populāciju
monitoringu un reintrodukcijas ekoloģisko efektu pētījumus un reizi
divos gados monitoringa pētījumu rezultātus iesniedz Dabas aizsardzības
pārvaldei;
5) veikti pētījumi, lai noskaidrotu, cik pamatoti ir reintroducēt
sugas, kas savā teritorijā ir vietējās sugas, gadījumos, kad tas varētu
sekmēt šo sugu saglabāšanu;
6) veikti pētījumi, lai pamatotu, ka reintrodukcija ir efektīvs
līdzeklis labvēlīga aizsardzības statusa atjaunošanai sugām, un ņemta
vērā citu valstu pieredze;
7) ir notikusi sabiedriskā apspriešana Ministru kabineta noteikumos
paredzētajā kārtībā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
15.09.2005. un 07.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 10.06.2009.)
20.1pants.
Lēmuma pieņemšanas termiņš un apstrīdēšanas kārtība
(1) Dabas aizsardzības pārvalde 90 dienu laikā pēc introdukcijas
vai reintrodukcijas iniciatora iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par
atļaujas izsniegšanu sugu introdukcijai vai reintrodukcijai vai
atteikumu izsniegt šādu atļauju.
(2) Dabas aizsardzības pārvaldes pieņemto lēmumu par atļaujas
izsniegšanu sugu introdukcijai vai reintrodukcijai vai atteikumu
izsniegt šādu atļauju var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā
mēneša laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās.
(3) Vides pārraudzības valsts biroja pieņemto lēmumu var pārsūdzēt
tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikums
tiesai neaptur administratīvā akta darbību.
(15.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas
spēkā 11.10.2005.)
21.pants. Monitoringa
veikšanas nepieciešamība
Lai kontrolētu sugu un biotopu aizsardzību, veicams pastāvīgs
monitorings un citi pētījumi, lai iegūtu:
1) sarakstus, kuros iekļautas uz izzušanas robežas esošās sugas vai
īpaši apdraudētās sugas, ņemot vērā to dabisko izplatības areālu;
2) sarakstus, kuros iekļautas tās vietas un to ekoloģiskais
raksturojums, kuras ir īpaši nozīmīgas migrējošām sugām to migrācijas
ceļā, kā arī migrējošo sugu ziemošanas un ligzdošanas vietas;
3) datus par migrējošo sugu populāciju lielumu migrācijas ceļā, kā arī
ziemošanas un ligzdošanas laikā;
4) datus par migrējošo putnu sugu populāciju lielumu, izmantojot
gredzenošanas metodi;
5) datus par medību ietekmi uz dzīvnieku populāciju lielumu;
6) datus par saudzīgu ekoloģisko metožu ieviešanu, lai novērstu
dzīvnieku nodarītos postījumus;
7) datus par atsevišķu sugu kā piesārņojuma indikatoru lomu;
8) datus par piesārņojuma atgriezenisko ietekmi uz augu un dzīvnieku
populāciju lielumu.
22.pants. Nejauši
bojā gājušo vai nelikumīgi sagūstīto dzīvnieku uzskaite
Katrai personai ir pienākums pieteikt attiecīgajā reģionālajā vides
pārvaldē īpaši aizsargājamas sugas dzīvnieka vai putna nelikumīgas
sagūstīšanas vai nejaušas nogalināšanas gadījumu. Reģionālā vides
pārvalde atbilstoši saņemtajai informācijai veic nejauši bojā gājušo
vai nelikumīgi sagūstīto dzīvnieku uzskaiti un reizi gadā nodod
apkopoto informāciju Dabas aizsardzības pārvaldei.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)
23.pants. Beigti
dzīvnieki
(1) Jebkurš beigts īpaši aizsargājamas sugas zīdītājs vai putns ir
valsts īpašums, un tas nododams valsts aģentūrai "Latvijas Dabas
muzejs". No minētajiem zīdītājiem vai putniem izgatavotie izbāžņi nav
pārdodami vai citādi komerciāli izmantojami.
(2) Izbāžņus personiskai glabāšanai var izgatavot tikai no likumīgā
ceļā iegūtiem medījamiem dzīvniekiem vai likumīgā ceļā iegūtām zivīm.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar
15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)
1. Ministru kabinets
līdz 2006.gada 1.martam izdod šā likuma 4.panta 7.punktā minētos
noteikumus.
2. Ministru kabinets
līdz 2007.gada 1.janvārim izdod šā likuma 4.panta 8.punktā minētos
noteikumus.
(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas
spēkā 01.01.2007.)
3. Ministru kabinets
līdz 2007.gada 1.novembrim izdod šā likuma 4.panta 12.punktā minētos
noteikumus.
(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas
spēkā 01.01.2007.)
4. Šā likuma 4.panta 13.
un 14.punkts un 5.panta 15.punkts stājas spēkā 2010.gada 1.aprīlī.
(07.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas
spēkā 10.06.2009.)
5. Ministru kabinets
līdz 2010.gada 1.janvārim izdod šā likuma 4.panta 15. un 16.punktā
minētos noteikumus.
(07.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas
spēkā 10.06.2009.)
6. Ministru kabinets
līdz 2009.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 4.panta 17.punktā minētos
noteikumus.
(07.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas
spēkā 10.06.2009.)
7. Šā likuma 6.
1
pants stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.
(07.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas
spēkā 10.06.2009.)
8. Kompensāciju par
īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku
nodarītajiem būtiskiem postījumiem neaprēķina un neizmaksā 2009., 2010.
un 2011.gadā.
(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas
spēkā 01.07.2009.)
Likumā iekļautas tiesību
normas, kas izriet no:
1) Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko
dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;
2) Eiropas Padomes 1979.gada 2.aprīļa direktīvas 79/409/EEK par
savvaļas putnu aizsardzību.
Likums
Saeimā pieņemts 2000.gada 16.martā.
Valsts prezidente
V.Vīķe-Freiberga
Rīgā
2000.gada 5.aprīlī