|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
Pašreiz aizsargājamo dendroloģisko stādījumu sarakstu nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001. gada 21. martā pieņemtie „Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskiem stādījumiem” . Šajā sarakstā ietverti 89 objekti no dažādiem republikas rajoniem. Tie ir gan agrākie muižu parki, gan arī dendroloģiskie stādījumi, alejas u. c. objekti. Sīkāk iepazīstinam ar dažiem objektiem.
|
Brenguļu „Čiekuržu„dendroloģiskie stādījumi kā valsts aizsargājams objekts izdalīts ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001. gada 21. martā pieņemtajiem „Noteikumiem par aizsargājamiem dendroloģiskiem stādījumiem” . Tie atrodas Valmieras rajona Brenguļu pagastā Abula labajā krastā. Stādījumi aizņem apmēram 2 ha kādreizējā Latvijas Universitātes profesora Aleksandra Zāmeļa lauku mājās. Tie ierīkoti 20. gadsimta 20.-o gadu beigās un 30.-o gadu sākumā, papildināti 60.-o gadu beigās.
Bargajās 1930./40., 1941./42. un 1955./56. gada ziemās bojā aizgāja daudzas eksotu sugas. 1972. gadā, veicot parkā augošo koku un krūmu inventarizāciju, konstatēja 23 vietējās un 71 eksotu sugu. No eksotiem te auga balzāma baltegle (Abies balsamea), vienkrāsas baltegle (Abies concolor), Sibīrijas baltegle (Abies sibirica), Sibīrijas ciedrupriede (Pinus sibirica), Amūras korķakoks (Phellodendron amurense), pelēkais (Juglans cinerea) un Mandžūrijas riekstkoks (Juglans manshurica) u. c..
Šos stādījumus dendrologi atzīst par īpaši vērtīgu eksotu sēklu bāzi.
|
Sākotnēji Jāņa Metuzāla dendroloģiskie stādījumi valsts aizsardzībā ņemti 1987. gadā kā Dendroloģiskie stādījumi „Priednieki” 5,2 ha platībā. Pašreizējo stādījumu statusu nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001. gada 21. marta „Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskiem stādījumiem” . Tie atrodas Talsu rajonā Valdemārpils teritorijā.
Stādījumi veidoti pēc II Pasaules kara. Tie ir nesimetriski stādījumi ar cirptiem dzīvžogiem. Stādījumos sastopamas gan vietējās, gan arī introducētās koku un krūmu sugas, tādas kā Sibīrijas baltegle (Abies sibirica), Sibīrijas ciedrupriede (Pinus sibirica), meža dižskābardis (Fagus sylvatica) u. c. Skaists, cirpts ozolu dzīvžogs.
|
Stādījumi sākotnēji valsts aizsardzībā ņemti 1977. gadā 1,8 ha platībā. Pašreizējo stādījumu statusu nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001. gada 21. marta „Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskiem stādījumiem” . „Rozītes” prof. P. Galenieks iegādājās 1929. gadā. Stādījumi iekārtoti sākot ar 1930. gadu. Tos veido brīvi plānotas koku un krūmu grupas ap dzīvojamo māju kā arī aiz mitrākas ieplakas teritorijas ārmalā stādītas koku un krūmu grupas.
1959. gadā dendrologi stādījumos konstatēja vietējās koku un krūmu sugas kā arī ne vairāk kā 70 introducentu sugas.
Lielu darbu dendrārija sakopšanā veikuši Baldones vidusskolas skolotāji un skolēni.
|
Sākotnēji kā aizsargājams 1957. gadā izdalīts Skrīveru dendroloģiskais parks 18,4 ha platībā. 1987. gadā aizsargājamā dendrārija teritorija uzrādīta 16,8 ha. Tā pašreizējo statusu nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001. gada 21. martā pieņemtie „Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskiem stādījumiem” .
Dendrārijs atrodas Aizkraukles rajona Skrīveru pagastā. Tas atrodas starp Daugavu un Rīgas - Daugavpils šoseju Daugavas labajā krastā. Dendrārija teritorija izvietojas uz divām terasēm. Apakšējā terase pēc Ķeguma spēkstacijas izbūves un Daugavas ūdens līmeņa pacelšanas atrodas tikai 1 m, dažreiz arī mazāk virs upes ūdens līmeņa. Otra terase aiz stāvas nogāzes paceļas apmēram 13 m virs pirmās.
Dendrārija veidošanu 1891. gadā uzsāka Skrīveru muižas īpašnieks M. Zīverss, ievērojot trīs pamatprincipus:
1891. gadā sāktie stādījumi vēlāk paplašināti un 1902. gadā tur bijušas 512 koku un krūmu sugas. Ārzemju koki un krūmi stādīti arī mežaudzēs blakus dendrārijam. Līdz 1914. gadam M. Zīverss dendrārijā izmēģinājis 679 koku un krūmu sugas un šķirnes.
Dendrārija pastāvēšanas laikā uz to iedarbojušies dažādi nelabvēlīgi faktori. Postījumus dendrārijam nodarīja I Pasaules karš. 1936. gadā sāka Ķeguma spēkstacijas būvi. Pēc tās pabeigšanas Daugavā ievērojami pacēlās ūdens līmenis un paaugstinājās arī gruntsūdens līmenis. Dendrārija apakšējā terase pavasaros plūdu laikā dažreiz pat ilgstoši atradās 3-4 m dziļā ūdenī. Lielu postu nodarīja arī šajos palu ūdeņos peldošie ledus gabali, kuri nolauza un ievainoja tur augošos kokus un krūmus.
1937. gadā dendrārijam ievērojamu postu nodarīja viesuļvētra, bet īsta katastrofa bija 1939./49. gada bargā ziema, kad temperatūra pazeminājās līdz -420. Tad aizgāja bojā daudzas neizturīgākās lapu un skuju koku un krūmu sugas.
1944. gadā vācu karaspēks gandrīz pilnīgi izcirta dendrārija apakšējo terasi.
1977. gadā, valdības lēmumā, apstiprinot Skrīveru dendrāriju kā aizsargājamu dabas objektu, minēts, ka tur saglabājušās 250 eksotu sugas.
|
Valsts aizsardzībā stādījumi ņemti jau 1957. gadā līdz ar Kalnamuižas sila meža masīvu. Pašreizējo dendroloģisko stādījumu statusu nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001. gada 21. marta „Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskiem stādījumiem” . Tie atrodas Dobeles rajona Tērvetes pagastā. Stādījumi līdz ar mežaparku un Annas Brigaderes memoriālo muzeju atrodas uz zemes, ko rakstniece saņēma kā valsts balvu 1922. gadā, kad atzīmēja viņas literārās darbības 25 gadu jubileju.
Stādījumus sāka iekārtot 1931. gadā. Iekārtošanas darbus turpināja arī pēc rakstnieces nāves 1933. gda 25. jūnijā. Plaši iekārtošanas darbi veikti 1935. gadā, kad iestādīti 523 koki un krūmi, kas piederēja 467 sugām un šķirnēm.
Stādījumiem lielu postu nodarīja 1939./40. gada bargā ziema, kad izsala daudzi mazizturīgi ārzemju koki un krūmi, pavisam 99 sugas un šķirnes.
Stādījumos saglabājušās vairākas vērtīgas ārzemju sugas un šķirnes. Tāda ir Kanādas hemlokegle (Tsuga canadensis), Serbijas egle (Picea omorica), Korejas papele (Populus koreana), Japānas katsura (Cercidiphyllum japonicum) u. c. Te redzami arī tādi Latvijas floras retumi kā krūma čuža (Pentaphylloides fruticosa) un parastais skābardis (Carpinus betulus).
Šodien Rapu dzimta ir atjaunojusi īpašuma tiesības uz „Sprīdīšiem” un to zemi.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |