Atgādināsim tos principus, kuri jāievēro, veidojot latviešu valodā augu ģinšu un sugu nosaukumus. Augu sugu latviskie nosaukumi, ar nelieliem izņēmumiem, tāpat kā latīniskie, sastāv no diviem vārdiem. Latīniskajos nosaukumos pirmais vārds ir ģints nosaukums, bet otrs – sugas epitets, piemēram, Corydalis solida. Latviešu valodā runājot vai rakstot pirmo dodam sugas epitetu un tikai tad ģints nosaukumu: iepriekš minētajā piemērā – Corydalis solida – blīvais cīrulītis. Ģinšu nosaukumus nu jau daudzus gadu desmitus latviešu valodā rakstām daudzskaitlī (neskatoties uz to, ka latīniskajā nosaukumā tie ir vienskaitlī), piemēram – Corydalis – cīrulīši, jo pie ģintīm parasti pieder vairākas, pat daudzas sugas. savukārt sugu nosaukumus rakstām vienskaitlī, jo tāda suga ir tikai viena, piemēram, blīvais cīrulītis, divšķautņu asinszāle, āra bērzs u.c. Šādu principu ievērojusi arī Latvijas Zinātņu Akadēmijas Terminoloģijas komisija savos darba gados veidojot un apstiprinot augu latviskos nosaukumus. Šis princips ievērots pēdējos gadu desmitos mācot jaunos speciālistus, ar to sastopamies kapitālajā izdevumā „Latvijas Daba” , un citos enciklpēdiskos izdevumos. Protams, ir arī izņēmumi, piemēram, spradzene, lācene u.c.