© Brigita Laime
Angliski: Bittersweed
Vāciski: Bittersüße Nachtschatten
Krieviski: Паслен сладко-горький
Bebrukārkliņš ir puskrūms ar resnu daudzgadīgu, ložņājošu sakneni. Tā stumbrs ir līdz 3 m garš un 2-2,5 cm resns, ložņājošs vai kāpelējošs, zarains. Zari šķautnaini, parasti kaili. Lapas pamīšus, ar kātiem, 4-12 cm garas un 1,5-6 cm platas. To plātne vesela vai plūksnaini dalīta.
Ziedi pa 6-25 rituļos uz gariem ziedkātiem. Ziedu vainags 12-18 mm plats, violets, reti bālgans vai rožains. Zied no maija līdz septembrim. Auglis - sulīga, sarkana, olveidīga oga. Aug bieži krūmājos upju, ezeru un dīķu krastos, purvainos mežos, grāvmalās. Parasti ar šo augu saindējas bērni, apēdot tā ogas.
Indīgs augs. Satur dažādus glikoalkaloīdus: solanīnu, solaceīnu, solanidīnu, dulkamarīnu, dulkarīnu. Saindēšanās ar bebrukārkliņu galvenokārt atkarīga no solanīna satura. Dulkamarīns darbojas līdzīgi atropīnam. Solanīns ir visu auga daļu sastāvā, taču visvairāk tas ir negatavās ogās. Virszemes auga orgānos solanīna saturs svārstās no 0,3-3 %, saknēs - 1,4 %. Solanīna toksiskā deva cilvēkam ir 20-30 mg. Dažu ogu apēšana saindēšanos vēl neizraisa. Saindēšanās simptomi parādās pēc vismaz 10 ogu apēšanas. 2,8 mg/kg solanīna izraisa pastiprinātu jutību, miegainību, elpošanas traucējumus, kairināšanu kaklā. Lielākas devas izraisa vemšanu un caureju. Var būt arī galvassāpes, delīrijs, halucinācijas. Saindēšanās izpausmes parādās 2-24 stundu laikā un var ilgt 3-6 dienas.
Smagākos saindēšanās gadījumos ir pazemināts asinsspiediens, sirdsdarbības traucējumi, bezsamaņa.
Smagos saindēšanās gadījumos nāve iestājas no elpošanas paralīzes.
LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |