© Edgars Vimba
Angliski: Bog Arum
Vāciski: Sumpf - Calla; Schweinsohr
Krieviski: Белокрыльник болотный
Daudzgadīgs augs ar 10-25 cm gariem ložņīgiem sakneņiem un sirdsveidīgām, lielām lapām garos kātos. Ziedneši stāvi, gandrīz tikpat gari kā lapas. Ziedi blīvā cilindriskā vālītē kam pie pamata balta, ārpusē zaļa seglapa. Zied jūlijā un jūnijā. Vālīte ziedēšanas laikā zaļgani dzeltena. Vēlāk uz tās attīstās augļi - sarkanas ogas.
Augs sastopams ne bieži dīķu krastmalās, pārpurvotos ezeru un upju krastos, purvu malās, pārpurvotos un slapjos mežos.
Indīgas visas auga daļas, it īpaši augļi. Augu novārot vai izkaltējot, tā toksiskums zūd. Auga indīgumu nosaka ūdenī nešķīstoši kalcija oksalāta kristāli ar asām, adatām līdzīgām šķautnēm. Å ādi kristāli bojā gļotādas un veido iekaisumu. Å ie kalcija oksalāta kristāli parasti neizraisa vispārēju organisma saindēšanos.
Auga sula satur asas dedzinošas vielas un var izraisīt ar kalcija oksalāta kristālu darbību nesaistītus ādas iekaisumus.
Saindēšanās ar purva cūkausi izpaužas kā mutes, mēles un balsenes kairinājums. Mēles, rīkles un balsenes gļotādas tūska izraisa elpošanas traucējumus, bet saskare ar acu gļotādu - sāpes, asarošanu, kalcija oksalāta kristālu nogulsnēšanos radzenes gļotādā.
Apēdot lielāku daudzumu auga, var parādīties saindēšanās simptomi, kurus izraisa šķīstoši kalcija oksalāta sāļi.
 |
|
|
 
|
|
 
|
|
|
|
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |