Saules dievkrēsliņš - Euphorbia helioscopia L.

Angliski: Sun Spurge

Vāciski: Sonnenwend - Wolfsmilch

Krieviski: Молочай солнцегляд

Viengadīgs augs ar 1-30 stāviem, 10-35 cm gariem stublājiem. Uz stublāja nedaudzas, 8-28 mm garas un 5-13 mm platas, otrādi olveidīgas vai lāpstveidīgas lapas. Ziedneši galotnē virs stublāja lapām līdzīgām vīkllapām, kuru garums saniedz 1-3 cm, bet platums 7-25 mm. Ziedneši 0,5-4 cm gari, dažreiz arī garāki. To galotnē izveidojas sekundāri ziedneši, kuri vēl dalās divās daļās 1-3 reizes. Apakšējās vīkaliņa lapas pa 3, līdzīgas lapām stublāja apakšdaļā, augšējās pa 2 ieapaļas vai eliptiskas. Ziedi savdabīgās ziedkopās - ciatijos. Putekšņlapu ziedi 10-40, bez kauslapām, apakšējā daļā saistīti ar ziedu kātiņu. Auglenicu ziedi kaili vai reizēm ar kausu. Visas auga daļas ar baltu kodīgu piensulu. Zied no jūnija līdz augustam. Sastopams ļoti bieži kā nezāle dārzos un tīrumos. Ļoti indīgs augs.

Retāk Latvijā sastopamas citas dievkrēsliņu ģints sugas: rīkšu dievkrēsliņš - Euphorbia virgata Waldst. et Kit. un ciprešu dievkrēsliņš - Euphorbia cyparissias L. Pēdējo samērā bieži kā dekoratīvu augu audzē dārzos un kapsētās. Rets un aizsargājams ir purva dievkrēsliņš - Euphorbia palustris L. Dažas dievkrēliņu sugas kultivē arī dārzos kā dekoratīvus augus. Tie visi ir indīgi ar baltu kodīgu piensulu.

Baltā kodīgā dievkrēsliņu piensula satur toksisku diterpenesteri, kura toksiskums mainās dažādos gadalaikos. Vasaras pilnziedā tas ir darbīgāks nekā pavasarī. Tas stipri kairina ādu. Tāpēc saskare ar ādu vai gļotādu izraisa stiprus iekaisumus. Sevišķi bīstama ir piensulas nokļūšana acīs, kur smagos saindēšanās gadījumos tā var izraisīt redzes zaudēšanu. Nonākot mutē, piensula izraisa apsārtumu kā arī dedzināšanu mutē un rīklē, kuņģa un zarnu trakta bojājumus, reiboni, krampjus, smagos gadījumos arī sirdsdarbības un asinsrites traucējumus.

Uz sākumu Uz saturu