© Edgars Vimba
Angliski: Henbane
Vāciski: Schwarzes Bilsenkraut
Krieviski: Белена черная
Melnā driģene ir vien- vai divgadīgs lakstaugs ar nepatīkamu smaku. Tās stublājs stāvs, 30-100 cm garš, zarains, lipīgs, jo klāts ar dziedzermatiņiem. Lapas pamīšus, apakšējās ar platiem kātiem, 5-15 cm garas un 2-10 cm platas, augšējās sēdošas. skaujošas ar olveidīgu vai olveidīgi lancetisku plātni, kuras virspuse zaļa, bet apakšpuse iepelēka.
Ziedu daudz, tie rituļos, lieli, ar piltuvveidīgu, gandrīz līdz 4 cm garu netīri dzeltenbaltu vainagu ar violetu tīklojumu. Auglis - 15-20 mm gara pogaļa ar daudzām sēklām. Zied no jūnija līdz oktobrim.
Pašlaik Latvijā reti sastopama dārzos, pagalmos, sētmalēs, nezālienēs.
Ļoti indīga nezāle. Indīgas visas tās daļas. Tās satur tādus alkaloīdus kā hiosciamīns, hioscīns (skopolamīns) un atropīns. Augā kopumā alkaloīdi ir 0,04-0,15 %, sēklās 0,30 %, lapās 0,17 %, bet saknēs 0,08 %. Melnās driģenes sēklas atgādina magoņu sēklas. Bērniem jau 15 melnās driģenes sēklu apēšana var izrādīties bīstama dzīvībai. Alkaloīdu saturu augā lielā mērā nosaka augšanas apstākļi.
Saindēšanās pazīmes parādās 2-6 stundas pēc toksīnu iekļūšanas organismā. Tās ir karstuma sajūta, sausa un pietvīkusi āda, sausa mute, paplašinātas acu zīlītes, delīrijs, halucinācijas. Pazīmes parasti izzūd 24-48 stundu laikā. Konstatēta sakarība starp organismā iekļuvušo alkaloīdu daudzumu un saindēšanās izpausmēm. Tā, ja 0,5 - 0,75 mg alkaloīdu izraisa tikai sausumu mutē un acu zīlīšu paplašināšanos, tad 9 mg alkaloīdu jau izraisa samaņas zudumu, krampjus un nāvi.
 |
|
|
 
|
|
 
|
|
|
|
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |