© Edgars Vimba
Angliski: Yew
Vāciski: Eibe
Krieviski: Тисс ягодный
Parastā īve ir Latvijā savvaļā sastopamais ceturtais skuju koks. Savvaļā tā ir ļoti reti Piejūras līdzenumā mitros mežos. Samērā bieži parastā īve kultivēta dārzos, parkos un apstādījumos.
Tas ir mūžzaļš koks vai krūms ar sākumā sarkanbrūnu, vēlāk pelēcīgi brūnu mizu, kurai plēkšņveidīgi nolobās korķa kārta. Skujas plakanas, līdz 3,5 cm garas un 2 mm platas; virspusē tumši zaļas, spīdīgas, apakšpusē gaišākas.
Parastā īve ir divmāju (kultūrā var būt arī vienmājas) augs, kam sēklaizmetņi un putekšņlapas attīstās uz dažādiem augiem. Augs zied agri pavasarī no marta līdz maijam. Vēlāk rudenī ap zaļo sēklu izveidojas koši sarkana sēklsedze.
Parastā īve Latvijā kā ļoti rets savvaļas koks ierakstīta Sarkanajā grāmatā. To aizsargā arī Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi. Taču parastā īve, it sevišķi tās krūmveida forma, bieži sastopama parkos, apstādījumos un dārzos.
Visas auga daļas ir indīgas, izņemot sarkano sēklsedzi. Augs satur ne mazāk kā 10 dažādus pseidoalkaloīdus, no kuriem nozīmīgākie ir A un B taksīns. Lielākā daudzumā augs satur B taksīnu. Izžāvējot augu, tā toksiskums nemainās.
ÄŖves skuju ekstrakti kairinoši iedarbojas uz kuņģa un zarnu traktu, izraisa nieru bojājumus, sirds muskulatūras un elpošanas paralīzi. Bērniem var būt bīstama īves zariņu un sēklu košļāšana. Ja sēklas ar sarkano sēklsedzi norij nesakošļātas, tad nekāda saindēšanās nenotiek, jo nebojāts sēklu apvalks ir izturīgs pret zarnu trakta fermentiem. Izvilkums no 50-100 skujām var būt nāvīgs. Minēts arī, ka dzīvībai bīstami traucējumi rodas pēc 150 skuju apēšanas.
Saindēšanās gadījumos apmēram pēc vienas stundas parādās nelabums, vemšana, reiboņi, zūd samaņa, paplašinās acu zīlītes, paātrinās sirdsdarbība, krīt asinsspiediens un beidzot iestājas nāve no elpošanas paralīzes.
LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |