© Edgars Vimba
Angliski: Death Cap
Vāciski: Grüner Knollenblätterpilz
Krieviski: Бледная поганка
Zaļās mušmires cepurīte ir 4-15 cm plata, sākumā puslodesveidīga, vēlāk plakani izliekta, olīvzaļa, vidū parasti tumšāka, zīdaina, ar gludu malu. Vietām cepurīte ar baltām pārslām, kas ir vispārējā plīvura atliekas.
Lapiņas cepurītes apakšpusē baltas, vēlāk ar zaļganu apsarmi.
Mīkstums balts, maigs, ar patīkamu medus smaržu un riekstu garšu. Veci un sakaltuši augļķermeņi ar pretīgu smaku.
Kātiņš 5-15 cm garš un 0,8-2,2 cm resns, cilindrisks, sākumā šūnains, vēlāk ar dobumu, ar izlocītām bālganzaļām joslām, kuras veidojas ārējai audu kārtiņai saplaisājot. Augšdaļā kātiņš rievains, tam vairāk vai mazāk piekļāvies rievains, plats, nokarens gredzens, kas dažreiz var arī izzust. Kātiņš pie pamatnrs bumbuļveidīgi paresnināts. Paresninājumu ietver plata, maisveidīga, trīs līdz četrdaivaina maksts.
Latvijā sēnes augļķermeņi sastopami bieži no jūlija līdz oktobrim pa vienam, kā arī lielākās vai mazākās grupās jauktos un lapkoku mežos, parkos un dārzos, zem ozoliem.
Zaļo mušmiri uzskata par indīgāko Latvijas sēni.
 |
|
|
 
|
|
 
|
|
|
|
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |