Eiropas segliņš
Euonymus europaeus
© Edgars Vimba
Angliski: Spindle - Tree
Vāciski: Europäisches Pfaffenhütchen
Krieviski: Бересклет европейский
Krūms vai neliels, 2-5 m augsts koks ar gludiem, strupi četršķautautnainiem zariem. Jaunie zari zaļi, vēlāk brūnpelēki. Lapas tumši zaļas, ar nosmailotiem galiem. Ziedi dzeltenzaļi, divdzimumu. Zied maijā, jūnijā. Auglis četršķautnaina vai piecšķautnaina, nokarena, 7-13 mm gara pogaļa ar 3-4 cirkņiem. Negatavs auglis zaļgans, nogatavojies rožaini sārts, bet sēklas cirkņos baltas ar oranžu sēklsedzi.
Sastopams ne bieži mežos, krūmājos, upju krastos, galvenokārt valsts dienviddaļā. Kā dekoratīvs augs audzēts arī dārzos, parkos un apstādījumos.
Retāk savvaļā sastopams kārpainais segliņš (Euonymus verrucosa Scop.) ar kārpainiem zariem.
Kārpainais segliņš
Euonymus verrucosa
© Edgars Vimba
Indīgas ir visas Eiropas segliņa daļas, bet jo sevišķi indīgi augļi. Augs satur glikozīdus - evonozīdu, evobiozīdu, evonomozīdu, evonimīnu. No alkaloīdiem sēklās atrasts līdz 0,1 % evonīna. Literatūrā minēts, ka 36 augļu apēšana cilvēkam var būt nāvīga. Bērnus var vilināt tieši Eiropas segliņa augļi, kuru sēklas ar oranžo sēklsedzi sarkanīgajā augļapvalkā izskatās īpaši skaistas.
Saindēšanās pazīmes parādās tikai pēc 12-18 stundām kā nelabums, vemšana, caureja, sāpes vēderā, asinsrites traucējumi, arī krampji. Caureja var būt ļoti spēcīga.
Pa lielākai daļai cilvēki saindēšanās gadījumos ar segliņu izveseļojas, taču smagi saindēšanās gadījumi var beigties arī ar nāvi.
Saindēties ar segliņu var arī kokamatnieki, apstrādājot segliņa koksni un ieelpojot koksnes putekļus.
LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |