© Edgars Vimba
Angliski: Fool’s Parsley
Vāciski: Hundspetrsilie; Gleiäe
Krieviski: Кокорыш обыкновенный; Собачья петрушка
Suņpētersīlis ir viengadīgs vai viengadīgs - ziemojošs lakstaugs ar tievu, vārpstveidīgu sakni. Stublājs pa lielākai daļai viens, nedaudz ribains, dobs, zarains, 30-100 cm garš. Lapas trīsstūrainas, div- vai trīskārt plūksnainas, tumši zaļas, apmēram tikpat garas cik platas, saberztas ar nepatīkamu smaku. Ziedi pa 12-18 čemuros, balti vai nedaudz iesārti. Zied no jūnija līdz oktobrim.
Sastopams bieži dārzos, nezālienēs, sētmalās, tīrumos, krūmājos.
Augs satur plankumainā suņstobra toksīnam konīnam radniecīgu alkaloidu cinopīnu, kurš izraisa ādas un gļotādas kairinājumu un iekaisumu. Parādās arī siekalošanās, slikta dūša, vemšana, kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi.
Daži autori to uzskata par ļoti indīgu, citi - par nekaitīgu. To vērtē mazāk indīgu nekā plankumainais suņstobrs. Agrāk augs lietots medicīnā; šodien vēl arvien to lieto homeopātijā. No auga tomēr ieteicams izvairīties. Dārzā tā lapas pēc to izskata var viegli sajaukt ar kultivētā pētersīļa lapām.
 |
|
|
 
|
|
 
|
|
|
|
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |