Angliski: Thorn - Apple

Vāciski: Weiüer Stechapfel

Krieviski: Дурман обыкновенный

Parastais velnābols ir viengadīgs lakstaugs ar nepatīkamu smaku. Tā stublājs ir 20-120 cm garš, vienkāršs vai augšdaļā zarains. Lapas pamīšus, to plātne 7-20 cm gara un 5-15 cm plata, olveidīga, kātā ķīļveidīgi sašaurināta, gar malu jomaini zobaina vai ar smailām daivām.

Ziedi pa vienam lapu žāklēs, balti, ar muskusa smaržu. Vainags piltuvveidīgs, 4-10 cm garš. Auglis - stāva, olveidīga 3-5 cm gara un 2-3 cm plata pogaļa, augšpusē ar resniem, cietiem dzeloņiem. Zied no jūlija līdz septembrim.

Latvijā sastopams reti, galvenokārt pilsētās, dārzos, sētmalēs, nezālienēs.

Ļoti indīgs augs. Indīgas visas auga daļas. Tās satur alkaloīdus hiosciamīnu un hioscīnu. Auga sēklas satur 0,4-0,58 % alkaloīdu, ziedi - 0,61 %, augļi - 0,66 %, lapas - 0,35-0,4 %, bet sakne - 0,23 % alkaloīdu. Smagu saindēšanos un halucinācijas var izraisīt 50-100 sēklas. Bērniem nāvējoši var būt 4-5 g auga sēklu vai lapu. Alkaloīdu uzsūkšanās kuņģa-zarnu traktā atkarīga no tā, vai sēklas ir sakošļātas un vai kuņģī atrodas barība.

Saindēšanās izpausmes parādās 2-6 stundas pēc toksīnu nokļūšanas organismā. Tās ir karstuma sajūta, miegainība, sausa un pietūkusi āda, paplašinātas acu zīlītes, delīrijs, halucinācijas. Saindēšanās izpausmes parasti izzūd 24-48 stundu laikā. Tāpat kā saindējoties ar melno driģeni, konstatēta sakarība starp uzņemto alkaloīdu daudzumu un saindēšanās izpausmēm.

Uz sākumu Uz saturu