© Edgars Vimba
Angliski: Water Hemlock
Vāciski: Wasserschierling
Krieviski: Вех ядовитый
Indīgais velnarutks ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar līdz 7 cm resniem sakneņiem. Sākumā sakneņi ir pilnīgi bez dobumiem, apaļi vai ieapaļi, vēlāk vasarā un rudenī iegareni olveidīgi. To dobums ar šķērseniskām starpsienām sadalīts atsevišķās kamerās (raksturīga indīgā velnarutka pazīme !). Stublājs 50-150 cm garš, resns, dobs, apaļš, smalki rievains, zarains. Stublāja apakšējā daļa parasti iegremdēta ūdenī, un tās posmi ir ar garām bārkšu saknēm. Lapas lielas, zāles zaļas, to plātne divkārt, apakšējām lapām pat trīskārt plūksnaina.
Apakšējās lapas ar gariem kātiem, augšējās ar īsiem vai pat sēdošas. To makstis nedaudz uzpūstas, ar plēvainu apmali.
Ziedi čemuros ar 10-25 gludiem stariem. Vīkala nav vai arī ja ir, tad tikai 1-2 lineāras vīkala lapiņas. Vīkaliņa lapiņas 8-12, lineāri lancetiskas vai lineāras. Vainaglapas baltas, plati otrādi olveidīgas, ar jomu. Zied no jūnija līdz septembrim.
Augs sastopams bieži mitrās, purvainās pļavās, purvos, grāvjos, upju un ezeru krastos. Pavasaros auga sakneņus bieži pēc ledus iešanas atrod Rīgas jūras līča piekrastē, kur tie nonāk pa lielākai daļai no Lielupes attekām, kur indīgais velnarutks vietām bagātīgi sastopams. Ziemā tas iesalst ledū, bet pavasarī ledus tajā iesalušos augus iznes jūrā, kur pēc ledus izkušanas jūra tos izmet krastā.
Auga, it sevišķi tā sakneņu aromāts atgādina pētersīļus. sakneņu saldenā garša un pētersīļu smarža pievilina bērnus, kas pavasarī meklē zaļumus. Auga galvenā indīgā viela ir cikutoksīns, kura visvairāk ir sakneņos un saknēs. Taču arī pārējās auga daļas ir indīgas. Sakneņos cikutoksīna visvairāk ir agrā pavasarī. Svaigas saknes satur līdz 0,2 % cikutoksīna, izžāvētas pat līdz 3,5 %.
Organismā cikutoksīns nonāk augu apēdot caur gremošanas traktu kā arī caur ādu.
Saindēšanās pazīmes parādās pēc 15-90 minūtēm. Tā ir slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, siekalošanās, svīšana, ādas apsārtums, reibonis. Saindēšanās procesam progresējot pievienojas krampji un bezsamaņa. Seko elpošanas traucējumi un nāve 10-14 stundu laikā.
Sienā augs var būt indīgs mājlopiem - apēdot 400 g siena var aiziet bojā zirgs.
Indīgākais Latvijas augs, kuru vajadzētu pazīt un zināt no tā izvairīties ikvienam.
 |
|
|
 
|
|
 
|
|
|
|
 |
 |
 |
|
 |
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |