© Edgars Vimba |
Angliski: Mezereon
Vāciski: Loorbeer Seideblast
Krieviski: Волчеягодник обыкновенный
Parastā zalktene ir 50-150 cm augsts krūms ar iedzelteni pelēcīgu mizu. Lapas pamīšus, zaru galos, 3-8 cm garas un 1,5-2,5 cm platas, otrādi iegareni lancetiskas, parādās pēc ziedēšanas. To gals strups, pamats sašaurināts īsā kātā. Lapas apakšpusē pelēcīgi zaļas, virspusē zaļas. Ziedi rožaini, retāk balti, smaržīgi, atgādina ceriņu ziedus, attīstās tieši uz zariem pirms lapu plaukšanas aprīlī, maijā. Tāpēc arī tautā parasto zalkteni vietām sauc par „meža ceriņiem”. Auglis - kaulenis, nogatavojas jūlijā, augustā, ovāls, parasti spilgti sarkans, retāk iedzeltens.
Aug ēnainos lapkoku un jauktos mežos. Sastopams samērā bieži visā Latvijā. Dekoratīvā forma ar baltiem ziediem un dzelteniem augļiem pazīstama kultūrā.
Parasto zalkteni vietām kultivē arī parkos, dārzos un apstādījumos kā augu, kas ļoti dekoratīvs ir gan pavasarī ziedu laikā, gan arī vēlāk vasarā, kad nogatavojas augļi.
Parastā zalktene ir ļoti indīgs augs - visas auga daļas ir indīgas, bet jo sevišķi augļi un miza, kas satur glikozīdus dafnīnu vai dafnetoksīnu kā arī sveķveidīgu vielu - mezereīnu. Dafnīns atrasts gan mizā, gan arī ogās, mezereīns - ogu sēklās. Mizā mezereīna daudzums ir 0,04 %. Žāvēta auga toksiskums nemazinās. Bērniem saindēšanās izpausmes var parādīties jau no vienas ogas vai lapas apēšanas, bet 2-3 lapas vai ogas var izraisīt nāvi. Pieaugušajiem nopietnas saindēšanās izpausmes un pat nāves cēlonis var būt 10-12 lapu vai ogu apēšana.
Saindēšanās izpausmes ir izteikts ādas un gļotādas kairinājums, plakstiņu, lūpu, deguna gļotādas, rīkles, ādas pietūkums un apsārtums, sāpes kairinājuma vietās, čūlas. Parādās arī kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi - nelabums, siekalošanās, vemšana, vēdera sāpes, ūdeņaina vai asiņaina caureja, kā arī miegainība, galvassāpes, delīrijs, nespēks, krampji. Smagos saindēšanās gadījumos - nesamaņa, nāve.
Tādas saindēšanās izpausmes kā ādas apsārtums un čūlas var izraisīt arī neuzmanīga zalktenes stādījumu apkopšana (pieskāršanās, plūkšana). Nekādā gadījumā nevienu auga daļu nedrīkst arī ņemt mutē un košļāt. Auga toksīni stipri bojā arī zobus.
LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |