Apdzīvotas vietas :: Akmeņi un mūri

Nezināmas zemes karte – ķērpji uz akmeņiem

Aplūkot vecu laukakmeni ir aizraujoša nodarbe. Īpaši noderīgi ir akmeņi vecu māju mūros, kapsētu žogos, laukmalās, jo nemainīgā vietā tie stāv jau gadu desmitiem vai pat simtiem ilgi.

Uz to virsmas veidojas savdabīga epilītisko („uz akmens augošo”) ķērpju flora. Akmeņi visbiežāk ir noauguši ar lapu un krevu ķērpjiem. No krevu ķērpjiem laukakmeņus bieži klāj Aspicilia cinerea, Diploschistes scruposus, Rhizocarpon grande u.c. No lapu ķērpjiem bieži atrodama Xanthoparmelia conspersa, Xanthoparmelia somlo?nsis. Latvijas rietumdaļā uz akmeņiem bieži atrodama arī Parmelia saxatilis, kas nereti pāriet arī uz koku stumbriem.

Aplūkojot akmeņus tuvāk varam saskatīt, ka ķērpji veido mozaīkveida ainavu, kur viena ķērpja suga no otras norobežojas ar melnām līnijām. Šeit notiek cīņa starp sugām eksistences dēļ, teritorijas iekarošana. Uzvar spēcīgākās sugas. Ja uz akmeņiem ieviešas lapu ķērpji, tie konkurences cīņā ir spēcīgāki un pāraug krevu ķērpjus, un tie pakāpeniski atmirst. Krevu ķērpju lapoņi ir dažādas krāsas toņos un ar melnām līnijām norobežojas viens no otra. Tādi lapoņi uz akmens atgādina ģeogrāfijas karti. Pavērojiet laukakmeņus!

Pelnpelēkā aspicilija (Aspicilia cinerea)

Ne tikai uz laukakmeņiem un mūriem, bet arī uz oļiem mežos, vecos grantskarjeros, kāpās bieži varam priecāties par pelnpelēkās aspicilijas (Aspicilia cinerea) veidotajiem rotājumiem. Lapoņi ir diezgan plāni, gaiši vai pelnu pelēki, tiem ir labi saskatāma melna apmale. Atsevišķi ķērpji veido apaļus vai ovālus pelēkus laukumus, ko ietver melna līnija. Ja uz akmens ir vairāki indivīdi, tie aug cieši viens pie otra un, norobežojušies ar melnām svītrām, veido mozaīkai līdzīgu zīmējumu. Apskatot laponi tuvāk redzams, ka tā virsma ir it kā matēta, šūnveidā saplaisājusi. Šo krevu ķērpi jūs nevarēsiet vienkārši noskrubināt un nest mājās tālākai izpētei, jo tas ir cieši saaudzis ar akmeni.

Zviedru valodā šis ķērpis tiek saukts par „pelēko akmens ķērpi” (gråstenslav). Klintīm bagātajā zemē tas dažkārt akmeņiem piešķir pelēku krāsu. [an error occurred while processing this directive]

Klinšu diplošista (Diploschistes scruposus)

Arī klinšu diplošista (Diploshista scruposus) ir ļoti cieši saaugusi ar savu pamatu - akmeni. Šis krevu ķērpis veido dažāda izmēra apļus (rozetes) uz akmeņiem, laponis ir biezs, it kā kārpains, pelnu pelēks vai tumši pelēks, dažkārt ar dzeltenu nokrāsu. Kārpveida izaugumos atrodas apotēciji jeb augļķermeņi. Jaunie apotēciji ir maz atvērušies un atgādina punktiņus, bet vēlāk tie atveras līdz 3 mm plati, līdzīgi urnām vai bļodām, ar atklātu virsmu.

Kā atšķirt no iepriekšējās sugas? Laponis ir daudz biezāks, „kārpains”, tam ir daudz urnveida apotēciju. [an error occurred while processing this directive]

Nokaisītā ksantoparmēlija (Xanthoparmelia conspersa)

Nokaisītā ksantoparmēlija Xanthoparmelia conspersa (saukta arī par Parmelia conspersa) ir visbiežāk sastopamais lapu ķērpis uz laukakmeņiem labi apgaismotās vietās. Tā atgādina akmenim cieši pielipušu lapu ar saņurcītu vidusdaļu. Laponis nenoteiktas formas, cieši piegulošs substrātam (akmenim). Arī forma nenoteikta, dažkārt noklāj visu akmeni kā āda. Virspuse dzelteni zaļgana, centrā tumšāka, gar malām spīdīga. Apakšpuse melna vai brūna, ar īsām melnām rizīnām – izaugumiem, ar kuriem ķērpis piestiprinās pie akmens. Lapoņa malās saskatāmas atsevišķas daivas, tās ir 1 – 3 mm platas. Lapoņa virspuse nav gluda – uz tās ir daudz adatveida izaugumu – izīdiju. Lapoņa virspusē saskatāmi arī sīkiem diskiem līdzīgi augļķermeņi – apotēciji. To virsa ir brūna.

Šaurdaivu ksantoparmēlija (Xanthoparmelia somloënsis)

Uz akmeņiem ļoti bieži sastopama arī šaurdaivu ksantoparmēlija Xanthoparmelia somloënsis. Tā veido nenoteiktas formas lapveida lapoņus, tie var būt līdz 50 cm un vairāk plati. Laponī saskatāmās atsevišķās daivas ir 5 – 10 mm platas, plakanas, nedaudz izliektas. Virspuse zaļgana, netīri pelēki zaļgana, bet apakšpuse no gaiši brūnganas līdz tumšai, ar īsām brūnām rizīnām – izaugumiem, ar kuriem ķērpis piestiprinās pie akmens. Lapoņa virspusē dažkārt saskatāmi arī sīkiem brūniem diskiem līdzīgi augļķermeņi – apotēciji. Šī suga ir diezgan līdzīga iepriekš aprakstītajai Xanthoparmelia conspersa. Kā atšķirt? Iepriekšējai sugai uz laponis „nokaisīts” ar adatveida izaugumiem izīdijām, taču Xanthoparmelia somloënsis virspuse ir gluda – bez sorēdijām un izīdijām. [an error occurred while processing this directive]

Klinšu parmēlija (Parmelia saxatilis)

Klinšu parmēlija Parmelia saxatilis veido nenoteiktas formas lapveida lapoņus 5 – 20 cm diametrā. Lapoņa virspuse ir pelēka, svina pelēka, pelēki brūngana. Pievērsiet uzmanību lapoņa virsmai. To klāj smalks gaišu līniju tīkls. Lapoņa virsma nav gluda, – starp tīkla līnijām tas ieliecies, bedrains. Uz tīkla līnijām redzamas īsi pelēkbrūni, cilindriski izaugumi – izīdijas. Dažkārt visa lapoņa vidusdaļa ir kā nokaisīta ar šiem sīkajiem izaugumiem.

Laponī saskatāmas atsevišķas daivas, līdz 3 mm platas. Lapoņa apakšpuse ir melna, ar ļoti daudzām melnām, bieži zarotām rizīnām (izaugumiem). Apotēciji jeb augļķermeņi ir reti, tie diskveida, ar ieliektu brūnganas krāsas virsmu, līdz 1 cm diametrā. Bieži apotēcija mala ir robaina un ar izīdijām.

Šī suga atšķiras no divām iepriekš aprakstītajām ksantoparmēlijām gan pelēkās krāsas, gan tīklveida krokainās virsmas dēļ. Līdzīga virsma ir mežos uz koku stumbriem un zariem sastopamajai Parmelia sulcata, bet tā ir gaiši zaļā krāsā un tai nav sīko izaugumu – izīdiju. [an error occurred while processing this directive]

Mūru lekanora (Lecanora muralis)

Mūru lekanora Lecanora muralis laponis 2 – 6 cm diametrā, plats, plāns, dažreiz biezs, sākumā cieši saaudzis ar substrātu, centrālajā daļā bieži zvīņveidā saplaisājis. Gar malām daivains, pelēki zaļgans, dzelteni zaļš. Zvīņas un daivas gar malām ar baltu vai melnu apmali. Augļķermeņi (apotēciji) 0,8 – 2 mm diametrā, attīstās lielā daudzumā, bieži klāj visu centrālo daļu. Apotēciju disks dzeltenīgs, brūngani dzeltenīgs, gaiši dzeltenīgs, sākumā plakans, vēlāk mazliet izliecies, ietverts ar plānu, gludu vai zobainu apmali. Disks kails, dažreiz ar apsaimi. Bieži uz dažādiem akmeņiem.

Pazīmes īsumā: laponis līdz 10 cm plats, sastāv no sīkām daivām, pelēks. Augļķermeņi līdz 2 mm diametrā, daudz, sadrūzmējušies lapoņa centrā, to apmale pelēka kā laponis, disks dzeltenīgs. [an error occurred while processing this directive]

LDF	Ezeri	Putni	Sugu enciklopēdija	Bioloģiskā daudzveidība	Piekrastes biotopi	Malokologu biedrība	Botānikas biedrība	Sākums	Raksti mums