Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Apdzīvotas vietas :: Atsevišķi stāvoši koki

Vija Znotiņa

Krūmiņi uz kokiem – Ramalinas, Evernijas

Ķersimies pie darba – sakārtosim daudzos pušķīšus un krūmiņus, kas atrodami uz atsevišķi augošu vecu ošu, ozolu, kļavu stumbriem.

Ošu ramalīna (Ramalina fraxinea)

Pavisam Latvijā ir 11 ramalinu sugas. To karaliene ir ošu ramalīna Ramalina fraxinea, kuras lapoņi ir līdz 15 cm gari. Tie sastāv no lentveida daivām, kas ir 0,5 – 4 cm platas. Uz daivām redzami diskiem līdzīgi augļķermeņi – apotēciji. Tie ir līdz 1 cm gari, gaišāki nekā pārējais laponis.

Sīkāki Ramalina fraxinea eksemplāri var tik sajaukti ar Ramalina fastigiata. Tādā gadījumā jāpievērš uzmanība disku (apotēciju) novietojumam uz lapoņa. R. fastigata diski ir tikai uz daivu pašiem galiem, bet R. fraxinea tie ir uz visa lapoņa un gan daivu malās, gan virspusē un apakšpusē.

Šo lielo sugu vienkārši nevar nepamanīt, ja tā ir mūsu interesējošajā kokā.

Vienādgalotņu ramalīna (Ramalina fastigiata)

Mazākas izmērā, bet ne glītumā ir Ramalina fastigiata un Ramalina farinacea. Vienādgalotņu ramalīnas Ramalina fastigiata laponis līdzinās līdz 5 cm garam krūmiņam. Lapoņa daivas ir stipri zarotas, krunkainas, var būt gan apaļas, gan saplacinātas. Svarīgākā pazīme ir diskiem līdzīgie augļķermeņi jeb apotēciji pašos daivu galos, kas atsevišķas daivas padara līdzīgas dīvainām teleskopiskām ierīcēm.

Miltainā ramalīna (Ramalina farinacea)

Miltainā ramalīna Ramalina farinacea ir laikam biežākā Latvijā sastopamā ramalinu suga. Tā ir sastopama uz dažādu sugu koku stumbriem mežos, ceļmalās, apdzīvotās vietās un tā nesmādē arī vietas ar mēreni piesārņotu gaisu. Laponis ir zaļgandzeltenīgs vai pelēkzaļš, atgādina līdz 5 cm garu krūmiņu. Daivas (zariņi) ir saplacinātas un daudz šaurākas nekā citām ramalinām – apmēram 3 mm platas, dažkārt nedaudz rievotas un bedrainas. Svarīga pazīme – uz daivu malām (bet ne uz vidus) ir sorāļi. Tie ir plankumveida vai arī ovāli un atgādina rupji maltu miltu veidotus plankumus.

Plūmju evernija (Evernia prunastri)

Plūmju evernija Evernia prunastri atgādina līdz 3 cm garu krūmu. Zari (daivas) līdz 3 cm gari, saplacināti. Daivu virspuse ir nelīdzena – to klāj tāds kā tīkls.

Kā atšķirt plūmju everniju no ramalīnām? Ievērojiet lapoņa krāsu. Ramalīnu lapoņi ir viscaur vienādā krāsā, bet plūmju evernija ir augšpusē pelēkzaļa vai dzeltenzaļa, apakšpusē balta, gar malām „miltaini” punktveida sorāļi.

Lai atšķirtu no klijainās pseidevernijas Pseudevernia furfuracea, jāievēro, ka evernijas laponis ir gluds un diezgan mīksts, bet pseidevernijas laponis ir stīvs un klāts ar adatveida izīdijām.

Plūmju evernija ir bieži sastopama uz dažādu sugu lapu koku stumbriem un zariem, retāk arī uz žogiem. Pacieš mērenu piesārņojumu. Senos laikos Lielbritānijā augstmaņi šo ķērpi samaltā veidā lietojuši kā matu pūderi, kas turklāt arī nomācis nemazgāta ķermeņa smārdu un nonāvējis utis. Vidējos Austrumos šī suga tikusi izmantota maizes smaržas pastiprināšanai. No šīs sugas iegūta viela rezinoīds, ko izmantoja parfimērijas rūpniecībā kā smaržu fiksatoru.



 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «a_krumi.shtml» veidoja Vija Znotiņa
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *