Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Skuju koku mežs :: Egļu mežs, uz koku mizas

Vija Znotiņa

Bārdainie koki – usnejas un briorijas

Vai koki ir bārdaini un ūsaini? Nē, taču ir vairākas ķērpju sugas, kas liek tiem tādiem izskatīties. Tie ir pavedienveida krūmveida ķērpji. Visbiežāk šīs zaļganās, pelēkās vai rūsganās matu vai samazinātu spageti šķipsnas veido usneju vai brioriju sugas.

Ja esi šādu ķērpi atradis, vispirms jānoskaidro, vai tā ir usneja vai briorija. Tas ir vienkārši. (Pieņemsim, ka alektoriju tu neesi atradis, jo tā ir ļoti, loti reta.) Ņemam vienu ķērpja pavedienu aiz abiem galiem un maigi mēģinām pārraut. Ja tas viegli pārtrūkst - mūsu rokās ir briorija. Ja tas stiepjas un redzams, ka tam ir atsevišķa centrālā ass – tā ir usneja.

Pavisam Latvijā ir 12 usneju sugas un 8 brioriju sugas. Taču visbiežāk ir sastopamas tikai 4 „bārdu” sugas, un tās ir viegli atšķiramas.

Īsmatainā usneja (Usnea hirta)

Usnea hirta ir viena no biežāk sastopamajām usneju sugām Eiropā, aug gan uz koku stumbriem, gan mirušas koksnes, taču necieš gaisa piesārņojumu. Tās laponis līdzīgs mazam, zaļganpelēkam līdz 5 cm garam matu kušķītim. Samērcētā veidā tas ir ļoti mīksts, bet izžuvis kļūst ciets, raupjš. Izskatās, ka ķērpis ir bagātīgi zarots. Taču patiesībā tas zarojas reti un tā zarus klāj 1 cm gari, tievi izaugumi – fibrillas (sīkiem matiņiem līdzīgi veidojumi).

Svarīgas pazīmes: nav garāks par 5 cm; redzami gan resni, gan tievi pavedieni.

Nokarpavedienu usneja (Usnea filipendula)

Nokarpavedienu usneja Usnea filipendula ir pelēkzaļa, līdzīgi kā Usnea hirta, taču daudz lielāka – līdz 30 centimetrus gara. Laponi veido daži gari galvenie zari un daudz sīku zariņu (līdz 1 cm gari), kas no galvenā zara atzarojas taisnā leņķī. Tā kā galvenie zari ir daudz resnāki par perpendikulārajiem sīkajiem zariņiem, šis ķērpis nedaudz atgādina zivs skeletu – mugurkaulu ar daudzām ribām. Vai varbūt simtkāji.

Šo sugu sastapsiet uz dažādu sugu koku stumbriem uz zariem, taču visbiežāk uz eglēm, it īpaši tuvāk galotnei, kā arī uz bērzu stumbriem.

Brūnganējošā briorija (Bryoria fuscescens)

Brūnganējošā briorija Bryoria fuscescens no citiem biežākajiem pavedienveida ķērpjiem atšķiras ar tumši brūno, zaļganbrūno krāsu. Tā bieži sastopama uz skuju koku un arī uz bērzu mizas, retāk uz mirušas koksnes. Ļoti jutīga pret gaisa piesārņojumu un tās klātbūtne liecina par tīru gaisu. Laponis ir 5 – 15 cm (reti līdz 65 cm) garš, nokarājies, ļengans. Zaru diametrs līdz 0,5 mm.

Smalkmatainā briorija (Bryoria capillaris)

Šī „bārda” ir pelēka kā iepriekš aprakstītās usnejas, taču bez izteikti paresnākiem centrālajiem zariem un fibrillām. Visi zari ir apmēram līdzīga resnuma. Laponis tumši vai gaiši pelēks, krāsa var būt nevienmērīga – tumšāki laukumi mijas ar gaišākiem.

Svarīgas pazīmes.
  • Īsmatainā usneja Usnea hirta – zaļpelēka, neliela (līdz 5 cm). Paresni galvenie zari, tiem daudz fibrillu – sīkiem matiņiem līdzīgu veidojumu.
  • Nokarpavedienu usneja Usnea filipendula – arī pelēkzaļa, arī paresni galvenie zari, taču laponis daudz lielāks) līdz 30 cm), daudz sīku zaru (līdz 1 cm), kas no galvenajiem zariem atzarojas taisnā leņķī („zivs mugurkauls”).
  • Brūnganējošā briorija Bryoria fuscescens – tumši brūna, zaļganbrūna. Nav izteikti atšķirīga resnuma zari.
  • Smalkmatainā briorija Bryoria capillaris – pelēka, zari smalki, visi apmēram vienāda resnuma.

Līdzīgie ķērpji


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Vija Znotiņa
Vietas nosaukums: Ķērpji ievākti Valmieras rajonā pie Iemetēju (Emetheus) mājām.

Īsmatainā usneja (Usnea hirta) (pa kreisi),
smalkmatainā briorija (Bryoria capillaris) (vidū),
brūnganējošā briorija (Bryoria fuscescens) (pa labi).

Ievērojiet krāsas, zarojuma, zaru resnuma atšķirības. Pie katra eksemplāra redzams arī egles zariņš, nenoturiet to par ķērpi.
!!!



 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «e_bardas.shtml» veidoja Vija Znotiņa
sadarbībā ar eko@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *