|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Vija Znotiņa |
Ļoti daudzu sugu ķērpji atgādina vienkāršus punktus uz koka mizas vai uz akmens. It kā kāds būtu vai nu ar pildspalvu punktējis, vai pielipinājis magoņu sēkliņas. Šie punkti ir ķērpju augļķermeņi – apotēciji.
Patiesībā ķērpis ir lielāks un sastāv ne tikai no „punktiem”, bet arī no lapoņa, kas nereti ir tik plāns, ka atgādina krāsas plankumu. „Punkti” ir virs lapoņa pacēlušies augļķermeņi jeb apotēciji. Visbiežāk šie krevu ķērpji pieder pie lekanoru un lecidellu, retāk lecideju, artoniju, buelliju, akrokordiju, bacīdiju, lekanakšu un citām ģintīm.
Pievērsīsim uzmanību „punktiem” – augļķermeņiem jeb apotēcijiem. Ļoti vienkārši ir iemācīties atšķirt lekanoru un lecideju tipa apotēcijus. Lekanorām apotēciji līdzinās mazai bļodiņai ar biezām malām. (Starp citu, lekanoru nosaukums tulkojumā no latīņu valodas nozīmējot „jauka maza bļodiņa”.) Apotēcija biezo apmali veido laponis, parasti tā ir tādā pat krāsā kā laponis. Varbūt arī krāsa nedaudz atšķiras, bet tā nekad nav vienādā krāsā ar disku „bļodiņas” iekšpusē. Apotēcija apmalē ir aļģu šūnas. Lecidejām un lecidellām apotēcija apmale ir citāda. Tā parasti ir augstāk izcelta un tādā pašā krāsā kā disks apotēcija iekšpusē, bet atšķiras no apkārtējā lapoņa krāsas. Apotēcija apmalē nav aļģu šūnu, tā ir melnā, brūnganā vai oranžā krāsā.
Lekanoras (Lecanora) ir bieži sastopami krevu ķērpji. Laponis var būt pulverveida, graudains, nelīdzens, gluds vai saplaisājis. Augļķermeņi (apotēciji) diskveida, ar labi izteiktu lapoņa apmali. Apmale ir labi saredzama, tādas pašas krāsas kā laponis. Apotēcija diski var būt ļoti dažādās krāsās, dažreiz virsma var būt ar apsarmi. Lekanoras aug un dažādu koku mizas, vairāk uz gludas koku mizas, krūmiem, akmeņiem. Latvijā atrastas 26 lekanoru sugas. Visbiežāk sastopama daudzveidīgā lekanora Lecanora allopphana, skābaržu lekanora Lecanora carpinea (uz koku mizas), mūru lekanora Lecanora muralis (uz akmeņiem).
Lecidellu (Lecidella) ģints ķērpjiem ir krevveida laponis, tas var būt gluds vai saplaisājis, līdzens vai kārpveida, graudainu vai miltainu virsmu. Apotēcijiem nav lapoņa apmales, tie apaļi, attīstās lielā daudzumā, var būt stūraini, cieti. Apotēcija disks tumši melns, kails vai dažreiz ar apsarmi.
Daudzveidīgā lekanora Lecanora allophana laponis ir 4-6 cm plats, pa lielākai daļai biezs, sevišķi centrālajā daļā, grumbuļaini kārpains, matēts, gaiši pelēks, balti pelēks, dažreiz ar dzeltenu nokrāsu. Augļķermeņu (apotēciju) daudz, lieli, 1-3 mm diametrā, atrodas lapoņa centrālajā daļā. Tie ir apaļi, apakšā ar sašaurinātu daļu. Apotēcija disks plakans vai arī izliekts, spīdīgs, brūngans, kastaņkrāsas ietverts ar biezu gaišu lapoņa apmali. Tā sākumā gluda, vēlāk nelīdzena, zobaina vai daivaina, kas bieži uzliecas uz apotēcija diska. Bieži sastopama suga uz lapu kokiem, apsēm u.c.
Svarīgas pazīmes: laponis kā grubuļains, kārpains gaiši pelēks plankums, augļķermeņi lieli (līdz 3 mm diametrā), gaišu apmali, brūnu disku.
Skābāržu lekanora Lecanora carpinea laponis 2-4 cm diametrā, plāns, gluds, līdz smalkgraudainam, vai dažreiz centrālajā daļā saplaisājis, pelēks, gaiši pelēks, bieži ar gaišāku lapoņa apmali. Augļķermeņu (apotēciju) daudz, 0,5-1 mm diametrā, bieži sablīvēti viens pie otra, tad tie stūraini. Apotēciju disks jauniem apotēcijiem plakans, vēlāk izliekts, tumši rozā, netīri sarkani vai brūngani. Apotēcija virsma klāta ar pelēcīgu apsarmi. Apotēcija apmale plāna vai bieza, līdzena, veciem apotēcijiem viļņaina. Aug uz gludas lapu koku mizas, retāk uz koksnes un skujkokiem. Ļoti bieži sastopama suga.
Svarīgas pazīmes: laponis plāns, gluds gaiši pelēks, augļķermeņi līdz 1 mm diametrā, brūnpelēki, tā sadrūzmējušies un saspiedušies kopā, ka daži izskatās kantaini, nereti ar gaišu apsarmi. Mēdz būt arī uz sīkiem koku zariem.
Lecidella elaeochroma raksturīgs plāns, brūngani pelēks, dažreiz saplaisājis laponis. Laponim raksturīga labi saskatāma melna mala. Apotēciji līdz 1,3 mm diametrā, izklaidus pa visu laponi. Disks ieapaļš vai stūrains, kails, matēts, brūngani melns, ko ietver melna apotēcija apmale. Sastopama bieži visā Latvijā, galvenokārt uz lapu koku stumbriem, sevišķi uz baltalkšņiem vai melnalkšņiem, apsēm, pīlādžiem, lazdām u.c.
Svarīgas pazīmes.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |