Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Lapu koku mežs :: Uz koku mizas

Vija Znotiņa

Rakstu ķērpis un viņa draugi

Rakstu ķērpis (Graphis scripta)

Graphis” tulkojumā no latīņu valodas nozīmē „rakstīšana”. Tāds arī šis ķērpis izskatās – kā ķīniešu hieroglifi. Visbiežāk to redzēsiet uz lazdu stumbriem un uz jauniem lapu kokiem ar gludu mizu. Pats ķērpis pieder pie krevu ķērpju grupas un veido lielus baltus vai pelēkus gaišpelēkus plankumus uz mizas. Šajos laukumos „iezīmētas” melnas svītras (apotēciji). Svītras ir apmēram 0,2 cm platas un līdz 5 mm garas, izlocītas, savienotas. Atcerieties – svītrām jābūt diezgan garām, līdz 0,5 cm.

Melnā opegrafa (Opegrapha atra)

Ne visas svītriņas uz gludiem lapu koku stumbriem pieder rakstu ķērpim. Arī opegrafas un artonijas prot rakstīt. Latvijā sastopamas 8 Opegrapha ģints sugas. Bieži sastopamā melnā opegrafa Opegrapha atra ir līdzīga rakstu ķērpim, taču atšķirama daudz īsāko svītriņu dēļ – tās ir tikai līdz 2 mm garas. Svītriņas ir vairāk izceltas uz augšu nekā rakstu ķērpim. Svītriņu daudz, tās drūzmējas lapoņa centrā. Suga sastopama bieži, uz gludas lapu koku mizas ēnainās vietās, retāk uz zariem.

Starainā artonija (Arthonia radiata)

Latvijā ir 14 artoniju sugas. Tie ir krevu ķērpji, parasti ieraugāmi kā necili plankumi uz koka mizas (to krāsa nereti neatšķiras no koka mizas krāsas), un šajos plankumos izkaisīti apmēram milimetru plati punktiņi – apotēciji. Artoniju sugu atšķiršana ir sarežģīta - jāņem vērā ne tikai lapoņa un apotēciju krāsa, bet arī apotēciju struktūra, reakcija ar ķīmiskām vielām un sporu uzbūve. (Turklāt jāpiebilst, ka arī daudzu citu ģinšu pārstāvji veido līdzīgus punktējumus uz stumbra). Viena no vieglāk atšķiramajām artoniju sugām un arī vienīgā „artonija - rakstniece” ir uz gludas koku un krūmu mizas bieži sastopamā starainā artonija Arthonia radiata. Tās laponis saskatāms kā necils brūns vai pelēks plankums. Melnie apotēciji kā nu kurais – vai nu apaļi kā punkti vai arī līdz 2 milimetru gari (parasti gan mazāki). Nereti tie ir izlocīti, pa vairākiem kopā, var atgādināt mazas zvaigznītes. Tie ir gludi un pavisam nedaudz izcelti no lapoņa virsmas. [an error occurred while processing this directive]



 

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Atsauksmēm un Jautājumiem
LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Raksti mums

Lappusi «l_raksti.shtml» veidoja Vija Znotiņa
sadarbībā ar karlo@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *