Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Lapu koku mežs :: Uz koku mizas

Vija Znotiņa

Tumši brūni krunkaini lapoņi uz koka – melanēlijas

Lielākā daļa ķērpju ir zaļi vai pelēki. Tādēļ uzmanību uzreiz piesaista tumši brūni, koka stumbram vai zaram cieši pieplakuši līdzīgi ķērpji. Tās ir melanēlijas (Melanelia).

Tās ir tikpat brūnas kā sausos priežu mežos uz augsnes nereti sastopamās cetrārijas (Cetraria). Brūnas kā pērnās koku lapas vai kā šokolāde. Ķērpju krāsu nosaka tajos esošie pigmenti.

Melanēliju ģints sugām raksturīgs nelielai sakrunkotai brūnai lapai līdzīgs laponis. Virspuse atšķiras no apakšpuses. Virspuse var būt gan gluda, gan krunkaina, bieži ar miltiem līdzīgām sorēdijām vai sīkiem izaugumiem – izīdijām. Lapoņa apakšpuse brūngana, gluda vai krunkaina, klāta ar daudzām rizīnām – izaugumiem, ar kuriem ķērpis piestiprinās pie pamata.

Melanēlijas bieži sastopamas uz lapu kokiem, retāk uz skujkokiem un cita materiāla. Biežāk sastopamās melanēliju sugas ir sarainā melanēlija Melanelia exasperulata, olīvzaļā melanēlija Melanelia olivacea, kailā melanēlija Melanelia glabratula. Daži ķērpju pētnieki melanēlijas pieskaita pie parmēliju (Parmelis) ģints.

Olīvzaļā melanēlija (Melanelia olivacea)

Olīvzaļās melanēlijas Melanelia olivacea lapoņi ir 8-10 cm plati un tie ir cieši piestiprinājušies pamatam. Lapoņa virspuse tumši brūna, olīvzaļa, zaļgani brūna. Apakšpuse tumšāka, gandrīz melna, gaišāka uz daivu galiem. Virspuse mēdz būt spīdīga.

Laponis sastāv no atsevišķām daivām. To virspuse mēdz būt spīdīga un sīki krunkaina, it īpaši lapoņa vidū. Lapoņa vidusdaļā attīstās augļķermeņi – apotēciji. Tie ir 3-6 mm diametrā, ar mazliet robainām malām, vienā krāsā ar laponi.

Aug uz lapukokiem, alkšņiem, apsēm, bērziem, retāk uz skujkokiem, apstrādātas koksnes, labi apgaismotās vietās. Svarīgas pazīmes, lai atšķirtu no citām melanēliju sugām – lapoņa virspuse ir krunkaina, uz tās nav nekādu sorāļu (miltaini veidojumi) un izīdiju (izaugumi) vai kārpveida izaugumu. Laponis kā saņurcīta brūna āda, apakšpuse gandrīz melna.

Sarainā melanēlija (Melanelia exasperata)

Sarainās melanēlijas Melanelia exasperata lapoņi ir līdz 8 cm plati. Virspuse olīvzaļa, brūngana, gluda vai krunkaina, bez sorēdijām un izīdijām. Uz virspuses kārpveida izaugumi, it īpaši lapoņa vidusdaļā.

Apakšpuse tumši brūngana, tuvāk daivu galiem spīdīga, klāta ar tumšām brūnām rizīnām – piestiprināšanās izaugumiem. Augļķermeņi apotēciji līdz 6 mm diametrā, olīvbrūngani ar spīdīgu disku un kārpainu apmali. Aug uz dažādu sugu kokiem, galvenokārt uz lapu kokiem, apstrādātas koksnes u.c. Svarīgas pazīmes – uz lapoņa ir kārpveida izaugumi un ir augļķermeņi apotēciji (citām biežajām melanēliju sugām apotēciji ir reti novērojami).

Grumbuļainā melanēlija (Melanelia exasperatula)

Grumbuļainā melanēlija Melanelia exasperatula veido nenoteiktas formas lapoņus. Atsevišķās daivas 2-5 mm platas, cieši pieguļošas vai uzguļošas viena otrai. Virspuse olīvzaļa vai brūngani zaļgana, gluda mazliet spīdīga, bez sorēdijām. Uz lapoņa, it īpaši tā vidusdaļā, sadrūzmējušies sīkām adatām līdzīgi veidojumi – izīdijas. Rūpīgāk aplūkojot (palielinājumā) redzams, ka tām ir saplacinātas vāles forma.

Lapoņa apakšpuse centrā melna, matēta, uz daivu galiem gaišāka, pelēki brūngana ar rizīnām. Augļķermeņi attīstās ļoti reti. Uz lapu koku stumbriem un zariem, uz apstrādātas koksnes, reti uz akmeņiem, bieži visā Latvijā. Atklātās vietās.

Svarīgas pazīmes – daudz izīdiju (vālesveida izaugumu), parasti nav apotēciju (agļķermeņu), lapoņa apakšpuse centrā melna, daivu galos gaišāka.

Kailā melanēlija (Melanelia glabratula)

Kailā melanēlija Melanelia glabratula (saukta arī Parmelia glabratula) veido līdz 6 cm platus lapoņus.

Virspuse olīvzaļa, olīvbrūngana, matēta, daivu gali spīdīgi, gluda vai mazliet krunkaina bez sorēdijām (miltveida veidojumiem), bet ar izīdijām, Tās ir līdzinās sīkām adatiņām, ir cilindriskas, vienkāršas vai zarotas, izvietojas vienlaidus, bet visvairāk vidusdaļā. Lapoņa apakšpuse melna, mazliet krunkaina, ar daudzām melnām rizīnām. Augļķermeņi attīstās ļoti reti. Aug galvenokārt uz lapukokiem, retāk uz skujkokiem, apstrādātas koksnes. Svarīgas pazīmes – daudz izīdiju (adatveida izaugumi), parasti nav apotēciju (augļķermeņu), lapoņa apakšpuse viscaur melna.

Svarīgas pazīmes.
  • Olīvzaļā melanēlija Melanelia olivacea – zaļgani brūna, uz virsas nav miltainu veidojumu vai kārpveida izaugumu, parasti nav apotēciju – augļķermeņu.
  • Sarainā melanēlija Melanelia exasperata – zaļgani brūna, uz virsas nav miltainu veidojumu, ir kārpveida izaugumi un ir lieli apotēciji (līdz 6 mm diametrā).
  • Grumbuļainā melanēlija Melanelia exasperatula – brūngani zaļgana, garenas daivas, lapoņa vidusdaļā drūzmējas vālesveida izaugumi – izīdijas.
  • Kailā melanēlija Melanelia glabratula – zaļgani brūna, ir adatveida izaugumi – izīdijas, parasti nav apotēciju.
[an error occurred while processing this directive]

 

 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Atsauksmēm un Jautājumiem
LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Raksti mums

Lappusi «l_tumsie.shtml» veidoja Vija Znotiņa
sadarbībā ar karlo@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *