Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes

Skuju koku mežs :: Priežu mežs, uz augsnes

Vija Znotiņa

Kas tie par maziem krūmiņiem uz augsnes? Kladonijas un kladīnas

Tādus priežu mežus, kuros augsne ir smilšaina, ļoti nabadzīga un sausa, mežsaimnieki sauc par siliem. Kas tie par pelēkiem krūmiņiem un pušķīšiem, kas šeit klāj zemi, veidojot pelēkas un pelēkzaļas velēnas?

Lielākoties tās ir dažādu sugu kladonijas un kladīnas. Latvijā ir sastopamas 50 sugu kladonijas un 7  sugu kladīnas. Daudzas no tām ir savā starpā tik grūti atšķiramas, ka precīzai noteikšanai ir jāizmanto reakcijas ar ķīmiskām vielām. Tomēr ir arī vieglāk atšķiramas sugas, un dažas no tām tiks apskatītas šajā mājas lapā. (Ir arī tādas kladonijas, kas atgādina nevis krūmiņus, bet kausiņus vai irbulīšus. Par tām vairāk pastāstīts nodaļā par koku celmiem. )

Ja jums jau nolaižas rokas šīs daudzveidības priekšā, tad vismaz iemācieties atšķirt kladonijas no kladīnām. Gan kladonijas, gan kladīnas ir zaru ķērpji. Kladonijām ir atsevišķi dobi zari, bet zem tiem - primārais laponis (to var saukt arī par velēniņu). Kladīnām primārā lapoņa jeb velēniņas nav, ir tikai ļoti zaroti zari. Jāatzīmē, ka daži pētnieki kladīnas pieskaita pie kladonijām.

Zvaigžņveida kladīna (Cladina stellaris)

Zvaigžņveida kladīna Cladina stellaris ir viens no skaistākajiem sauso priežu mežu ķērpjiem. Iztālēm tas atgādina ziepju putu darinājumus. Šie apmēram 4 – 10 centimetrus augstie ķērpji ir gaiši pelēki, zaļgani vai dzeltenzaļi, dažkārt tumšāki pie pamata. Zaru galiņi var būt brūngani. Stumbriņi (saukti par podēcijiem) ar dobu vidu, bagātīgi zaroti. Zariņi ir pa 3 – 4 kopā un vērsti uz dažādām pusēm.

Atsevišķi ņemts ķērpis atgādina zarotu koku, tādēļ šos ķērpjus iecienījuši floristi un rotājumu darinātāji.

Briežu kladīna (Cladina rangiferina), meža kladīna (Cladina arbuscula), mīkstā kladīna (Cladina mitis)

No maziem krūmiem līdzīgajām kladonijām viegli atšķirama ir briežu kladīna Cladina rangiferina. Šis ķērpis ir līdz 8 cm augsts, gaiši pelēks, bagātīgi zarots, zari parasti pa 4 kopā un to gali sarkanbrūni. Raksturīgā pazīme - lielākā daļa zariņu izteikti pavērsta vienā un tajā pašā virzienā, zaru krāsa zaļganpelēka.

Samērā līdzīgas briežu kladīnai, taču atšķirīgas pēc krāsas un zarojuma ir meža kladīna Cladina arbuscula un mīkstā kladīna Cladina mitis.

Meža kladīna Cladina arbuscula veido līdz 10 cm augstus krūmiņus, kas ir gaiši plēcīgi zaļi ar mazliet dzeltenīgu nokrāsu. Galotnes zariņi brūngani, noliekušies uz vienu pusi. Pēc garšas mazliet rūgti.

Bieži sastopama un līdzīga ir arī mīkstā kladīna Cladina mitis. Tās krūmiņi ir līdz 7 cm augsti un smalkāki, salīdzinot ar Cladina arbuscula, zariņi tievāki, tie noliekušies uz vienu pusi. Pēc garšas nav rūgti.

Svarīgas pazīmes.
  • Zvaigžņveida kladīna Cladina stellaris – stumbriņi bagātīgi zaroti, zariņi ir pa 3 - 4 kopā un vērsti uz dažādām pusēm.
  • Briežu kladīna Cladina rangiferina – lielākā daļa zariņu izteikti pavērsta vienā un tajā pašā virzienā, zaru krāsa pelēka.
  • Meža kladīna Cladina arbuscula – krāsa ir dzeltenzaļa, nevis pelēka kā iepriekšējai sugai, galotnes zariņi brūngani, noliekušies uz vienu pusi. Pēc garšas mazliet rūgti.
  • Mīkstā kladīna Cladina mitis – līdzīga meža kladīnai, taču krūmiņi smalkāki, zariņi tievāki, pēc garšas nav rūgti.

Mīkstā kladīna
Cladina mitis


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Einar Timdal
Vietas nosaukums: Norvēģija

!!!


Briežu ķērpis
Cladina rangiferina


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Einar Timdal
Vietas nosaukums: Norvēģija

!!!


Kladīnas
Cladina


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Vija Znotiņa

Briežu ķērpis Cladina rangiferina (pa kreisi)
Meža kladīna Cladina arbuscula (pa labi)

Pievērsiet uzmanību krāsai (pelēka vai zaļa) un zarojumam.
!!!


Zvaigžņveida kladīna
Cladina stellaris


Uzklikšķini, lai redzētu nesamazinātu attēlu
Attēla autors: (C) Alfons Piterāns

!



 

Sākumlapa Kopskats Latvijas ģeogrāfija Latvijas augiLatvijas augi Latvijas sēnes Latvijas dzīvniekiLatvijas dzīvnieki Biotopi Aizsardzība Vārdnīca Sugu saraksti Fotoalbums Domu doze Šī servera jaunumi Vietējais meklētājs Noderīgas norādes
Meklētājs «Google» Latvijas Dabas fonds Latvijas ezeri Latvijas putni Latvijas Dabas Sugu enciklopēdija Bioloģiskā daudzveidība Latvijā, Informācijas un sadarbības tīkls (CHM) Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā Latvijas Malokologu biedrība Latvijas Botāniķu biedrība Sākumlapa Meklēt tekstu Atsauksmēm un Jautājumiem
Google LDF Ezeri Putni Sugu
enciklopēdija
Bioloģiskā
daudzveidība
Piekrastes
biotopi
Malokologu
biedrība
Botānikas
biedrība
Sākums Meklē Raksti mums

Lappusi «p_krumi.shtml» veidoja Vija Znotiņa
sadarbībā ar karlo@lanet.lv 2014.08.20-14:58

* Dabas serveru kopa * LU Bioloģijas fakultāte * SF - Latvija * LVAF *