|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Vija Znotiņa |
Pūslīšu hipogimnija Hypogymnia physodes ir viena no izplatītākajām ķērpju sugām ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un varbūt visā ziemeļu puslodē. Tādēļ būtu prātīgi sugu apgūšanu sākt ar šo.
Sastopama gan mežos uz dažādu koku un krūmu stumbriem, zariem, kritalām, gan nomalēs, mazpilsētās, ciemos uz kokiem, akmeņiem, žogiem. Šī suga ir arī samērā izturīga pret piesārņojumu un varbūt tu to atradīsi ne tikai mežā, bet arī mazpilsētā, ciemā, pilsētas nomalē . Šis ķērpis vairs neatgādina krūmu vai zaru kā kladonijas, bet drīzāk lapu, tādēļ tiek pieskaitīts pie lapu ķērpjiem.
Tā lapoņi var būt gan pavisam neregulāras formas, gan apaļi, lentveida, gan arī izveidoti rozetē (apaļš veidojums, kura augšana sākas centrā). Uz stumbriem biežāk atradīsim rozetēm līdzīgas hipogimnijas, bet uz zariem – neregulāras formas.
Ķērpja virspuse ir gaiši pelēka, nereti ar melniem plankumiem. Apakšpuse ir tumši brūna vai melna, krunkaina.
Dažkārt izskatās, ka uz ķērpja būtu izbērta maza kaudzīte miltu. Tie ir sorāļi.
Laponi veido atsevišķas daivas. Daivas ir dobas, nedaudz uzpūstas. Daivu gali atliekti uz augšu un tie atgādina lūpu, tos sauc par lūpveida sorāļiem. Dažkārt tie izskatās kā apkaisīti ar miltiem. Tās ir sorēdijas.
Kā lai pārliecinās, vai patiesi esam atraduši hipogimniju? Drošas pazīmes: krāsa (virspuse sudrabaini pelēka, apakšpuse melna), atliektie daivu gali ar miltveida sorēdijām, laponis nedaudz dobs, daivu gali atliekti. [an error occurred while processing this directive]
Ja redzat mazam spurainam krūmiņam līdzīgu ķērpi mežā vai apdzīvotā vietā uz koka stumbra vai zara, tad vispirms noskaidrojiet, vai tā nav klijainā pseidevernija Pseudevernia furfuracea. Tā ir viena no izplatītākajām ķērpju sugām Latvijā, tomēr augšanai izvēlas samērā tīras, nepiesārņotas vietas. Sastopama ne tikai uz augošiem kokiem, bet arī uz kritalām, žogiem, akmeņiem labi apgaismotās vietās.
Apskatiet ķērpi tuvāk. Pseidevernijas laponi kā īgnu ezi klāj sīki adatām līdzīgi veidojumi – izīdijas. Dažkārt izīdiju ir tik daudz, ka ķērpis izskatās kā apkaisīts ar pelēkiem rupjiem miltiem vai klijām. Lapoņa zari zarojoties dalās vienmēr tikai pa 2 (dihotomi), tie ir plakani. Lapoņa virspuse ir pelēka vai brūngana. Apakšpuse ir melna vai violeta pie pamatnes, bet daivu galos gaiši rozā.
Kā atšķirt no citiem krūmiņiem līdzīgiem ķērpjiem, kas sastopami uz kokiem?
„Platismatia” tulkojumā nozīmē „šķīvim līdzīgs”. Zilganzaļā platismatija Platismatia glauca ir liels ķērpis (līdz 10 cm diametrā, atsevišķas daivas ir līdz 4 cm garas un 1.5 cm platas). Laponis sastāv no atsevišķām daivām, to virspuse pelēka, gaiši pelēka līdz zaļganbrūna, dažkārt ar vieglu zilganu nokrāsu. Apakšējā virsma brūna. Lapoņa maliņas mēdz būt viegli uzliektas uz augšu un krokotas. Krokotās maliņas ir klātas ar izīdijām – sīkiem lapoņa izaugumiem.
Sugas atšķiršanai jāņem vērā gludā pelēkā lapoņa virsma un krokotās daivu malas. Bagātīgais krokojums un zaļā, zaļganbrūnā krāsa atgādina krokainos lapu salātus. Līdzīga bieži sastopama suga, kas atgādina salātu lapu, ir Parmelia sulcata. Taču tai lapoņa virsma ir nevis gluda, bet bedraina kā vafele. [an error occurred while processing this directive]
Rievainā parmēlija Parmelia sulcata, līdzīgi kā zilganzaļā platismatija Platismatia glauca, atgādina pelēku apaļu saņurcītu lapu vai lupatiņu. Tuvāk paskatoties redzams, ka pelēkajām daivām ir savāda virsma. Visu virspusi klāj neregulārs tīklojums. Pa tīklojuma rievām laponis it kā viegli ielūzis, veidojot vafelei līdzīgu struktūru. Tie ir rievveida sorāļi – vietas, kurās attīstās sorēdijas. Šī „vafele” tad ir droša pazīme, lai atšķirtu rievaino parmēliju no platismatijas un hipogimnijas.
Šī suga ir bieži sastopama – ne tikai uz dažādu sugu kokiem, bet arī akmeņiem un veciem koka žogiem. [an error occurred while processing this directive]
Mainīgais parmeliopsis Parmeliopsis ambigua bieži atrodams uz priežu stumbriem, retāk uz citu sugu kokiem, dažreiz uz koksnes. Tā laponis apaļš, līdz 4 cm plats, plāns, stipri pieguļošs substrātam. Virspuse dzelteni zaļa vai pelēkzaļa, apakšpuse brūni melna. Tuvāk ieskatoties redzams, ka laponis sastāv no atsevišķām daivām, kas ir šauras, taisnas, plānas, ap 1 mm platas. Lapoņa vidusdaļā dzeltenīgu, miltiem līdzīgu sorēdiju kaudzītes.
Pēc apraksta sanāk, ka mainīgais parmeliopsis Parmeliopsis ambigua ļoti līdzinās pūslīšu hipogimnijai Hypogymnia physodes. Abiem ir gaiša virspuse, tumša apakšpuse, ir daivas, sorāļi. Taču šīs sugas ļoti atšķiras izmēru ziņā. Hipogimnijas daivas ir vismaz sērkociņa platumā, dobas. Parmeliopša daivas ir smalkas, ap 1 mm platas, lapoņi plāni un parasti nav platāki par divlatnieku. Parmeliopsim sorāļi („milti”) lapoņa vidū, hipogimnijai daivu galos. [an error occurred while processing this directive]
Miltainā imshaugija Imshaugia aleurites (saukta arī Parmeliopsis aleurites) ir izmēru ziņā ļoti līdzīga mainīgajam parmeliopsim Parmeliopsis ambigua, taču atšķiras pēc krāsas – tā ir pelēka, nevis iedzeltena. Laponis pelēks, neliels (līdz 5 cm plats), apaļš, dalīts sīkās daivās. Daivas līdz 3 mm platas. Laponi klāj zarotas, pelēkas izīdijas, kas izskatās pēc pelēkiem, raupjiem miltiem. Apakšējā virsma balta ar retām nelielām rizīnām (piestiprināšanās izaugumiem). Sastopama uz priežu stumbriem un kritalām saulainās vietās. [an error occurred while processing this directive] [an error occurred while processing this directive]
Svarīgas pazīmes.
|
Uz priežu stumbriem sastopamas arī usnejas un briorijas (aprakstītas pie eglēm). Uz stumbra pamatnes kladonijas – aprakstītas pie celmiem, koku pamatnēm, kritalām.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
| LDF | Ezeri | Putni | Sugu enciklopēdija |
Bioloģiskā daudzveidība |
Piekrastes biotopi |
Malokologu biedrība |
Botānikas biedrība |
Sākums | Raksti mums |