Skuju koku mežs :: uz celmiem, koku pamatnēm, kritalām

Zaļi kausiņi un pirkstiņi – atkal kladonijas

Trūdošu celmus, koku stumbru pamatnes ir iecienījušas kladonijas, kas iztālēm atgādina kausiņus, taurītes vai irbuļus. Tuvāk redzams, ka šie ķērpji sastāv no divām daļām – primārā lapoņa un sekundārā lapoņa.

Primārais laponis ir līdzīgs zaļām vai pelēkām zvīņām vai varbūt austiņām. Nereti ķērpis ir apskatāms tikai šādā formā, un tad ir grūti pateikt, pie kuras sugas tas pieder. Jaukie kausiņi, taurītes vai irbuļi ir sekundārais laponis.

Kausiņi – Cladonia fimbriata, Cladonia chlorophaea, Cladonia pyxidata

Ir vairākas līdzīgas sugas, kuru sekundārie lapoņi izskatās pēc mazām taurītēm vai kausiņiem. No tām visbiežākās ir Cladonia fimbriata, Cladonia chlorophaea un Cladonia pyxidata. To atšķiršanā jāņem vērā kausiņa forma, virsma un lielums.

Ļoti skaists ķērpis ir bārkstainā kladonija Cladonia fimbriata. Tās primārais laponis (velēniņa vai paklājs) izskatās kā veidots no mazām zaļām zvīņām. Sekundārais laponis - stumbriņš (podēcijs) ir līdz 1,5 cm augsts. Tā lielākā daļa līdzinās irbulim, bet augšdaļa paplašinās ļoti regulāras formas seklā kausiņā. Kausiņa virsma klāta ar zaļganiem miltiem līdzīgām sorēdijām. Šī suga ir bieži sastopama, gan uz trūdošas koksnes, gan augsnes, arī piesārņotās vietās. Svarīgā pazīme – „miltaini” kausiņi.

Līdzīga suga šajā pašā biotopā ir kārbveida kladonija Cladonia pyxidata. Stumbriņi 0,5 – 3 cm augsti, pelēkzaļi. Kausiņi plaši, regulāras formas. Krāsa pelēcīga, olīvzaļa, pelēki brūngana. Bieži var vērot, ka uz kausiņa malām atkal veidojas jauns kausiņš. Svarīga pazīme – viss stumbriņš ir rupji graudains, bieži vien tas ar lielākiem mizas laukumiņiem. Šie laukumiņi atgādina mazas gaišas pankūciņas. Kausiņa iekšpusē šie laukumiņi ir lielāki nekā ārpusē. Tumšzaļās kladonijas Cladonia chlorophaea stumbriņi ir līdz 3 cm augsti. Stumbriņš paplašinās sākot jau ar pašu pamatni. Kausiņu klājošās sorēdijas ir nevis kā milti, bet vairāk graudainas. Kausiņa malas nereti ir ieplaisājušas.

Irbulīši – Cladonia coniocraea un Cladonia cornuta

Cladonia coniocrea un Cladonia cornuta ir līdzīgi. Tiem ir primārie lapoņi – zaļu zvīņām un austiņām līdzīgu daivu plaklājiņš, un to sekundārie laponis atgādina mazu zaļpelēku zobu bakstāmo irbuļu audzi.

Īlenveida kladonija Cladonia coniocraea primārais laponis (velēniņa) ir pelēkzaļš un tas biezi noklāj nelielus laukumiņus. „Velēniņa” sastāv no zaļām daivām, to apakšpuse balta, daivu malas nereti ir nedaudz uzliektas uz augšu. Stumbriņš jeb podēcijs līdz 3 cm augsts, cilindrisks, galā nosmailots līdzīgi īlenam vai irbulim. Podēciji parasti ir nedaudz saliekti, reti izveido arī maziņu kausiņu. Podēcijs klāts ar miltiem līdzīgām sorēdijām, pie pamata klāts ar zvīņām.

Svarīgas pazīmes:

1. podēciju gali bieži saliekti un nevis taisni.
2. primārais laponis (velēniņa) ir biezs, blīvi noklāj laukumu.

Ragveida kladonija Cladonia cornuta primārais laponis nelielu zvīņu veidā, virspuse pelēcīga, olīvzaļgana, apakšpuse balta. Stumbriņi jeb podēciji 7 – 12 mm gari, pelēkzaļgani, zaļi brūngani, taisni vai izlocīti, cilindriski, ar īlenveida galotni. Podēciji augšdaļā ir klāti ar miltainām sorēdijām, bet apakšdaļa ar mizas kārtu un mazliet šaurāki, tumšāki. Uz podēcija apakšdaļas bieži attīstās zvīņas, it sevišķi, ja ķērpis aug ēnainās vietās.

Svarīgas pazīmes – stumbriņi jeb podēciji taisni, apakšdaļā sašaurināti, primārais laponis jeb velēniņa nav bieza. Šī suga visbiežāk ir sastopama nevis uz koku pamatnēm un celmiem, bet uz smiltīm, piemēram, izcirtumos.

LDF	Ezeri	Putni	Sugu enciklopēdija	Bioloģiskā daudzveidība	Piekrastes biotopi	Malokologu biedrība	Botānikas biedrība	Sākums	Raksti mums